Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Fransuā Trifo
451 grāds pēc Fārenheita, 1966
Fahrenheit 451, François Truffaut
Francijā kino vēsturniekus vienmēr ļoti interesējis, kā pārtrūka attiecības Jaunā viļņa grand tandēmā. Godāra pārmetumi draugam Trifo aizsākās 60. gadu beigās – par naudas tērēšanu lielbudžeta filmām un slinkumu iesaistīties studentu politiskajā cīņā. Trifo sākumā atbildēja izvairīgi, un tas Godāru vēl vairāk uzkurināja. “451 grāds pēc Fārenheita” bija vienīgā Trifo filma, kas atbilda Godāra pārmetumiem, vienlaikus tos atspēkojot. To patiešām par ievērojamu summu bija pasūtījusi Universal studija kā savu pirmo lenti, kas speciāli paredzēta Eiropas tirgum. Bet Trifo ekstravagantā versija par Reja Bredberija slaveno antiutopiju skaidri iezīmēja politisko kontekstu, rādot nākotnes sabiedrību, kur kopīgā labuma vārdā vara īsteno dažādus ierobežojumus, arī cilvēku rūpīgi slēpto grāmatu dedzināšanu. Filma bija politisks manifests (ja turpināsiet skatīties televīziju un nelasīsiet, kļūsiet par kapitālistiskā stulbuma upuriem), bet tikpat labi tas bija arī profesionāls manifests, apliecinot režisora vēlmi nokļūt Holivudā un veidot filmas tur. Holivuda Trifo nespīdēja, bet Godārs pirmoreiz aizdomājās par draugu.