Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Františeks Vlāčils
Marketa Lazarova, 1967
František Vláčil, Marketa Lazarová
Dievišķas vīzijas un asiņaini rituāli savienojas šajā viduslaiku filmā-poēmā. Prātam neaptveramie kinematogrāfiskie līkloči, kas pavada varoņu neskaidros dvēseles stāvokļus, un pastāvīgā sajūta, ka tu tiec slīcināts germaniskos dubļos, šai filmai garantējuši visu laiku labākās viduslaiku filmas un visu laiku labākās čehu filmas titulu. Filmas darbība risinās kaut kur Bohēmijas mežos 13. gadsimtā, kad pagānisma paliekas joprojām pastāv līdzās kristīgajai varai. Šī stāsta centrā ir divas naidīgas kaimiņu dzimtas: laupītāji Kozļiki un oportūnistiskie Lazari. Garīgā un garīgi atpalikusī Lazaru dzimtas meita Marketa ir vienīgā, kas šajā nežēlīgo barbaru sabiedrībā nav morāli sabrukusi. Tāpēc arī viņai nākas ciest, viņu nolaupa, izvaro, un beigās viņa kā nepieņemta klejo pa pasauli. Notikumi attīstās pilnīgi nelineāri, laiks vērpjas turp un atpakaļ starp pagātni un nākotni, tēli sirreālistiskā manierē parādās un pazūd. Pa laikam filmu sadala titri, kas it kā pavēsta nākamās nodaļas “libretu”, tomēr tie nebūt nemazina filmas neskaidrību un divdomību. Tikmēr filmu tu sāc skatīties kā sīki izaustu viduslaiku gobelēnu, un tu stipri ilgāk nekā muzejā (stāsts ilgst gandrīz trīs stundas) stāvi pie šī bagātā auduma, atklājot arvien jaunus satraucošu sižetus. Prātu sagriež katrs nākamais pagrieziens, un kā vienīgā skaidrības zīme galu galā visu satur Marketas nevainības ideāls.