Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Gabriels Abrantešs, Daniels Šmits
Djamantīnu, 2018
Diamantino, Gabriel Abrantes, Daniel Schmidt
Fiktīvā portugāļu futbola zvaigzne Djamantīnu (kariķēts Krištjanu Ronaldu atvasinājums) filmā iepazīstina ar dzīvi mūsu laikmeta juceklīgi patērnieciskajā klimatā, kurā iesviests cilvēks ar 10 procentiem normālas smadzeņu darbības līmeņa (to nosaka ģenētiķe Dr. Lamborgini, gatavodamās laboratorijā radīt veselu futbola komandu ar Djamantīnu kloniem), bet nesalīdzināmi vairāk līdzjūtības un sirsnības. Kad viņš vada bumbu, laukumu acu priekšā pārklāj blīva rozā mākoņu sega un milzīgi pekiniešu šķirnes kucēni, kas lielākoties sportistam nes veiksmi. Taču pienāk reize, kad izšķirošā mačā suņu un mākoņu delīrijs futbolistu neglābj: Djamantīnu vārtos netrāpa, un visu Portugāli (sevišķi viņu pašu) pārņem krīze. Djamantīnu tēvs mača laikā mirst, abas varmācīgās māsas steidz pārskaitīt brāļa bagātību uz ofšoru kontiem, pirms tam nododot viņu propagandas videoklipu filmēšanas komandai un neētiskiem zinātniekiem, kas naivo sportistu izmanto savu populistisko mērķu sasniegšanai. Un šai jezgai pa vidu futbolists pamanās uzzināt, kas ir patvēruma meklētāji, un nekavējas adoptēt bēgļu bērnu (kas izrādās maskējusies slepenā aģente). Lai cik pārsteidzoši tas būtu, viss tomēr galu galā sasaistās kopā un pat nedaudz rada saprotamības iespaidu, bet filmas veidotāji parūpējas, lai tāds nesaglabājas pārlieku ilgi, – droši vien tādēļ, lai nezustu sajūta, kas tik bieži pārņem realitātē.