Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Suils Čons
Himalaji, kur dzīvo vējš, 2008
Himallaya: balam-i meomuneun gos, Jeon Soo-il
Meditatīva un grūti izstāstāma filma, kas, šķiet, tapusi ārpus jebkādas mums saprotamas kinovalodas un tradīcijas. Ko lai par to pastāsta? Viena korejiešu uzņēmuma augsta ranga vadītājs nopērk biļeti un dodas ceļā uz nomaļu nepāliešu ciematu augstu Himalaju kalnos. Tumšā uzvalkā un kaklasaitē viņš kājām mēro ceļu pa akmeņainu taku, sekojot nesējam, kurš palīdz ar ceļojumu kofera pārvietošanu. Komiskais svētceļojums aizved viņu pie kādas ģimenes, kurai vēl vairākas dienas viņš neuzdrīkstas atklāt sava apciemojuma mērķi, ēd, guļ, spēlējas ar mazu puiku, sēž pie kalnu upes, klausās ganu dziesmās un vēro cilvēkus. Bet skatītājs jau zina: kāds rūpnīcas strādnieks nepālietis Dorodži Dienvidkorejā ir gājis bojā avārijā, un viņa pelnus filmas varonis ir pārvedis mājās. “No kurienes pūš vējš?” viņš jautā Dorodži dēlam, kurš vienīgais šeit prot angļu valodu. “Redzi to kalnu? Tur dzīvo vējš. Viņš atnes šurp visu šīs dzīves karmu. Šeit tiek izārstēta visa dzīves karma,” atbild zēns.