Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Olivjē Asajass
Irma Vepa, 1996
Irma Vep, Olivier Assayas
Filmu veidošanas aizkulišu filmas nav nekas jauns, bet neko jaunu jau īsti kino nevar radīt. Šķiet, tāda doma izvijas cauri šai Olivjē Asajasa filmai, sākot jau ar to, ka Irma Vepa, kuru spēlē Magija Čuna (viņa spēlē arī Magiju Čunu), ir uzaicināta uz Franciju nofilmēties franču kino klasikas – Luija Feijada mēmā seriāla “Vampīri” (1915–1916) – rimeikā. Aiz totālā haosa, lateksa tērpa, kurā iespiež aktrisi, aiz režisora (kā vienmēr brīnišķīgais Žans Pjērs Leo) trimpelēšanas un aiz visām mīlas un naida intrigām “Irma Vepa” tomēr atklājas kā nopietna filma, kas reflektē par pašu kino. Tā tapusi laikā, kad filmu industrijā notiek pamatīgas pārvērtības. Tajā desmitgadē notiek pāreja no tradicionālās celuloīda filmas uz digitālajiem formātiem, pieaug starptautisko kopprodukciju apjoms, vērojama vēl lielāka žanru saplūšana, vārdu sakot, kino vairs nav tāds, kāds tas bija. “Irma Vepa” ir asprātīga reakcija uz šīm pārmaiņām, un tajā rotaļīgi sajaucas franču kino tradīcijas ar “tagadnes” situāciju. Pārsteidzošā kārtā Olivjē Asajasam savās šaubās un arī godīgajā attieksmē pret jauno kino tomēr izdodas radīt ko oriģinālu. Nu, un, it kā vēl nepietiktu ar šo vienu filmu, kas atsaucas uz citu, Asajass 2022. gadā laiž klajā jaunu “Irmu Vepu” – šoreiz populārajā seriāla formā.