Mefisto, 1981

Ištvāns Sabo

Mefisto, 1981

Mephisto, István Szabó

Dažreiz liekas, ka mākslinieku ambīcijas ir bezjēdzīgas, jo viņi alkst piedzīvot tikai tādu īslaicīgu enerģijas lādiņu, ko sniedz tas vai cits mirklis, nevis paliekošu pieredzi. Tā ir arī filmas centrālajam tēlam – aktierim Hendrikam Hefgenam. Viņam svarīga ir mirkļa slavas un varas sajūta, kad skatītāji sajūsminās par viņa idejām. Hefgenam piemīt pieticīgs aktiera talants, bet darbošanās ārpus profesijas – attiecības ar sievietēm, intrigas un aprēķina politiskās draudzības – padara viņu par slavenāko Vācijas aktieri. Vienlaikus viņš ir spiests izdarīt faustisko izvēli un no komunistu dumpinieka Veimāras republikas laikā, kas līdzīgi Brehtam un Piskatoram vēlas šo pasauli izmainīt ar revolucionārā teātra palīdzību, pārtapt par oportūnistisku nacistu līdzskrējēju, nododot visu un visus, kas viņam kaut reizi bijuši nozīmīgi vai tuvi. Slaveno Klausa Manna romānu, kurā rakstnieks bez īpašas slēpšanas aprakstījis reāla aktiera Gustava Grindgensa karjeru nacistiskajā Vācijā, Ištvāns Sabo ekranizēja, lai pierādītu, ka viduvējībām mākslā ir grūti noturēties pretim sistēmas kārdinājumiem. Tagad filma kļuvusi gluži vai pravietiska. Hefgena varonis, lai gan ne īpaši simpātisks vai empātisks, atgādina mums pašiem sevi juku laikos. Arī mums, spēlējot māksliniekus vai vienkārši cilvēkus, var izrādīties, ka aiz maskas nav sejas, bet tikai vājības un bailes.