Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mihaels Hāneke
Kods nezināms, 2000
Code inconnu, Michael Haneke
No rītiem es sēžu vannā, lasīdams kādu pa rokai gadījušos grāmatu, pēc brīža braucu savā auto, cenšoties nedomāt par kārtējo salīdzināšanos ar Igauniju, kas tikko izskanējusi pa radio, vēlāk runāju pa telefonu vienalga par ko, seko veiklākas vai neveiklākas situācijas darbā. Mana atrašanās šajā pasaulē ir epizodiska, un neskaidrība par savu domāšanu nekad nebeidzas. Tieši kā filmā, kur savienotas savstarpēji vāji saistītas Parīzes un Kosovas ikdienas ainiņas pavisam dažādu cilvēku dzīvē. Hāneke savu pirmo franču filmu radījis kā nejaušu epizodisku Visumu, lai pierādītu, ka notiekošais cilvēkiem nav saprotams, tādēļ filmas varoņiem lemta šizofrēniska maldīšanās starp neatpazīstamām zīmēm. Vienīgais, kas saista jaunu franču aktrisi (Žiljeta Binoša), albāņu ubadzi, kurlmēmu meitenīti, kara fotogrāfu un vairākus citus, ir kāds gadījums uz ielas, kur pavisam citi cilvēki citā laikā sakaujas strīdā par pieklājīgu uzvešanos. Gluži kā “Tatāru tuksnesī”, cilvēki nolemti klejošanai pa to bez nozīmes un mērķa, un, ja arī šķietamais mērķis parādīsies pie horizonta, vienalga būs jau par vēlu.