Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Moira Volija-Beketa
Anne ar E, 2017
Anne with an E, Moira Walley-Beckett
Laikam jau vairs nav jātaisnojas par to, ka tu skaties seriālus, – laikmets tāds, ka šajā žanrā iespējams atrast ko interesantāku un kvalitatīvāku par jaunāko pilnmetrāžas kino produkciju. Netflix ražotais, pēc Lūsijas Modas Montgomerijas grāmatas “Anna no “Zaļajiem jumtiem”” uzņemtais miniseriāls tika gaidīts ar lielām cerībām un sastapis arī zināmu kritiku no skatītāju puses, taču nepārprotami ir ievērības cienīgs. Daudzkārt ekranizētais sižets, kas vienmēr ticis uzskatīts par “bērnu literatūru” (pareizāk sakot – “meiteņu”), tiek interpretēts vairāk nekā 100 gadus pēc sarakstīšanas (bet darbība notiek gandrīz pirms 150 gadiem), taču tajā joprojām iespējams atrast aktuālus mūsdienu problēmjautājumus. Psiholoģiskā spriedze, kurā attīstās trīspadsmitgadīgās bārenes Annes likteņa līkloči, ir tikai piesegs daudziem joprojām neatrisinātiem sieviešu, bērnu un cilvēktiesību jautājumiem. Lieliska galvenās varones lomas izpildītājas Eimibetas Maknaltijas izvēle, kas ļauj vienlaikus mīlēt un neieredzēt šo kārno, vasarraibumaino, rudmataino pusaugu skuķi, šo apburošo un kaitinošo, neglīto un valdzinošo, talantīgo un nekam nederīgo pustrako fantazētāju, vienlaikus uzdodot arī sev dažādus neērtus jautājumus par to, vai mums ir tiesības pieprasīt no citiem, lai tie dzīvo, “kā pieklājas”, un vai mēs paši dzīvojam tā, kā mums patiesībā gribētos.