Nerātnā meitene, sliktais puika, 2012

Žistina Trijē

Nerātnā meitene, sliktais puika, 2012

Vilaine fille, mauvais garçon, Justine Triet

Pirms “Kritiena anatomijas”, kas nesen ieguva “Oskaru”, Kannu “Zelta palmas zaru” un citas godalgas, režisore Žistina Trijē radījusi arī tādus projektus kā šo ērmīgo īsfilmu par diviem neveiksminiekiem Parīzē. Letisja ir komēdijizrāžu iesildītāja, Tomā ir mākslinieks, abi – bezdarbnieki, kuri šai statusā iedzīvojas ar atšķirīgu intensitāti un enerģijas līmeni. Viņi iepazīstas kādā dzīvokļa ballītē un jau kopš pirmajiem satikšanās mirkļiem apmainās detaļām, kas otru varētu atbaidīt (taču neatbaida – varbūt galdā liktos trūkumus līdzsvaro slēptie mēģinājumi otram iepatikties, piemēram, ar odekolonu, ko Tomā sev uzsmidzina uz kājstarpes, kad nupat satikto Letisju atvedis mājās pie sava tēva un vectētiņa). Ballītē Tomā stāsta, ka zīmē tikai aitiņas, ainavas un citas stulbības, bet Letisjai vēlāk ļauj apskatīt arī komiksveida ilustrāciju kolekciju, ko papildina drūmie autora teksti: “Vēlme palikt vienam, kad tāds jau esmu, mani satrauc.” Pretēji filmas nosaukumam, neko sevišķi nerātnu vai sliktu viņi nedara; taisnības labad jāatzīmē, ka angliski filma saucas “Divi kuģi”, un arī kuģa filmā nav neviena paša. Toties ir gan jautrība (dejas piemēslotos Parīzes dzīvokļos), gan traģika (Letisjas brālis psihiatriskajā slimnīcā), gan tīra, neatšķaidīta noskaņa – čipsu graušana vācu sintpopa mūzikas pavadībā ar vārdiem: “Es nezinu, ko tam vajadzētu nozīmēt.”