Ilmārs Šlāpins

Sava Kuļišs "Klusā sezona" 1968

Sava Kuļišs

Klusā sezona, 1968

Мёртвый сезон, Савва Кулиш


Tuvojoties “prezidenta Putina vēlēšanām” Krievijā un lasot ziņu par to, ka lietuviešu aktieris Donats Baņonis no 1970. līdz 1974. gadam esot bijis čekas aģents, neviļus rodas vēlēšanās vēlreiz noskatīties garlaikojoši savādo filmu par padomju izlūka “kluso varoņdarbu” ārzemēs. Lieta tāda, ka čekistu šajā filmā tēlo vēl pavisam jauns Baņonis, bet Putins, savulaik pasniedzot apbalvojumu šim aktierim, ir atzinies, ka tieši “Klusās sezonas” iespaidā nolēmis kļūt par čekistu. Var mēģināt noskatīties filmu sešpadsmitgadīga Putina acīm un censties ieraudzīt, kas tieši viņu ir vilinājis izvēlēties profesiju, kādas Baņoņa varoņa sejas izteiksmes, rakstura īpašības, izvēles, situācijas bija noteicošās. Kādā epizodē čekists, cenšoties pārliecināt mācītāju atklāt grēksūdzes noslēpumu, uz jautājumu “Kas jūs esat?” atbild ar noslēpumainu citātu: “Mēs esam nezināmi, taču mūs pazīst. Mūs uzskata par mirušiem, taču mēs dzīvojam dižās cerībās, ciešot sitienus un ieslodzījumu, negodu un izraidījumu. Mūs uzskata par krāpniekiem, taču mēs esam uzticīgi.” Un fināla aina, kurā pēc trīs gadu ieslodzījuma, pratināšanas un pierunāšanas sadarboties ar ārzemju izlūkdienestiem šis čekists agrā rīta migliņā uz robežas tiek apmainīts pret pretējās puses spiegu, šī šaurā līnija starp pazemojumu un slavu, starp upuri un varoni, tā aizskar kādus apslēptus apziņas slāņus un liek jaunam cilvēkam spert ne vienu vien izšķirīgu soli. Kā izskatās, arī pašam Baņonim.