Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Sebastjāns Betbeders
Ceļojums uz Grenlandi, 2016
Le voyage au Groenland, Sébastien Betbeder
Filma, kas jaunā un negaidītā veidā nojauc robežas starp dokumentālo kino un spēlfilmu. Acīmredzamais scenārija lakonisms rada aizdomas, ka viss notiekošais ir reāls, taču situācijas, kas šo filmu ierindo komēdiju kategorijā, un lieliskais “dokumentālo” aktieru tēlojums rada aizdomas, ka tas viss ir rūpīgs inscenējums. Esmu skatījies to atkārtoti, lai censtos notvert kādu atmaskojošu detaļu, taču nekas tā īsti šim nolūkam neder: skaidrs, ka galveno varoņu vārdi (Tomass un Tomass) ir arī aktieru vārdi, tas vēl neko nenozīmē, skaidrs, ka inuitu ciematiņš ledāju vidū nav filmas dekorācija un arī paši inuiti ir īsti, skaidrs, ka pārpratumi un pārdzīvojumi, kas rodas diviem neveiksmīgiem franču aktieriem, ceļojot uz Grenlandes nomali, lai apciemotu tēvu, nav izdomāti, bet atrasti uz vietas, taču, šādi šķetinot, pāri arī nepaliek nekas daudz, ko varētu definēt kā “īstu” vai “izdomātu”, lai tiktu skaidrībā par filmas žanru. Un tad tas nav arī vairs tik svarīgi, jo filma ir par kaut ko tīru un būtisku – laikam jau par dzīves jēgu. Un īpašs paldies filmas režisoram par atturēšanos no kārdinājuma izmantot kaut vienu klišejisku drāmas elementu, tajā pašā laikā saglabājot dramatisku spriedzi visas filmas garumā. Ir arī brīdis, kurā notraust asaru, taču arī tas ir tikai skatītāja galvā. Iespējams, ka tas arī ir galvenais jaunievedums – filmas sniegbaltais tukšums kā ideāls spēles laukums, kurā katrs skatītājs var izspēlēt savu dzīves drāmu.