Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Matjū Rankins
Universāla valoda, 2024
Une langue universelle, Matthew Rankin
Vinipega ir interesantākā kanādiešu kino citadele, un Matjū Rankins ir viens no šīs pilsētas prominento absurdistu pulciņa, kur līdzās ir tādi klasiķi kā Gajs Madins vai Džons Peizs. Pirmajā acu uzmetienā režisora stilu var pielīdzināt Roja Andersona vai Vesa Andersona sirreālajiem meklējumiem, taču šis salīdzinājums ir tikai virspusīgs, jo autors veido savdabīgu pasauli, turklāt ar spēcīgu autobiogrāfisku piešprici. Mūsdienu politiskajā kontekstā filma ir visai izaicinošs darbs. Līdzīgi Madina filmai “Mana Vinipega”, arī šeit centrā ir antiutopisks autora dzimtās pilsētas portretējums. Tikai šoreiz Vinipega līdzinās Teherānas piepilsētai, Kanādas oficiālā valoda ir farsi, bet dzīve notiek palēnināta Austrumu tirgus ritmā, kurā piedalās tikai irāņu izcelsmes varoņi. Tie ir iespiesti bezpersoniskos betona labirintos, kas izceļ to ekscentriskumu un dīvainības, – vai tas būtu pilsētas gids Masuds, kurš vadā nomocītus tūristus caur pamestiem supermārketiem vai šosejas pārvadiem, vai arī māsas, kas grib no ledus izdabūt iesalušu Irānas riālu banknoti. Zīmīgi, ka pats Rankins nemaz nav irāņu izcelsmes režisors un irāņu kultūru iemīlēja tikai studentu gados, kad devās uz Teherānu naivā cerībā studēt kino pie tādiem irāņu “patriarhiem” kā Abāss Kijārostamī un Džafars Panāhī. Viņa “iranizācijas” pārpalikums ir šī komiskā un traģiskā dīvainību kolāža, kas nepakļaujas nekādai kategorizācijai.