Mārcis Ošiņš

Zaks Klārks "Mazā māsa" 2016


Zaks Klārks
Mazā māsa, 2016
Little Sister, Zach Clark

Mūķene ar rozā matiem, gotiskais roks, marihuānas kēksiņi un ekscentriski Halovīna kostīmi: grūti noticēt, bet šeit tam visam – līdzās veselai rindai šķietami nesavienojamu sižeta un estētikas elementu – izdodas sadzīvot ar nopietnu sociālpolitisku kritiku, pazemīgiem un atklātiem dialogiem un visādi citādi neizskaistinātu cilvēka dzīves attēlojumu. Taisnības labad gan jāpiemin, ka ar rozā matiem filmas galvenā varone Kolīna redzama tikai īsu brīdi filmas vidū, un iegansts atkāpties no jaunai mūķenei pieņemtā dreskoda izrādās gaužām aizkustinošs. Filmas darbība norisinās ASV 2008. gadā: pēc trīs gadus ilgas prombūtnes, kuras laikā Kolīna izlēmusi kļūt par mūķeni, viņa dodas mājup apciemot brāli, kurš karā Irākā guvis smagus sejas apdegumus un nesen izrakstīts no slimnīcas. Cenzdamies pārdzīvot karā gūtās traumas un bēgt no nepārtrauktas apkārtējo uzmanības, Kolīnas brālis atsvešinās un pavada dienas, aiz slēgtām durvīm spēlēdams bungas. Kad viņa noslēgtības barjeru neizdodas lauzt ne vecākiem, kuri ieslīguši eskeipismā un ik vakaru smēķē zālīti, ne viņa mīlošajai līgavai, Kolīna ar biezu grima slāni, krāsotiem matiem un magnetofonu azotē iesperas brāļa istabā un muzikālā priekšnesumā uzbur ainu no laikiem, kad viss vēl bija labi. Un, lai gan atgriezties pagātnē neviens vairs necer, kopš šī brīža visiem patiesi kļūst labāk – gan lēnām, tomēr vismaz pa īstam.

Raksts no Septembris 2019 žurnāla