Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Hajao Mijadzaki
Zēns un gārnis, 2023
The Boy and the Heron, Hayao Miyazaki
Nepamet sajūta, ka šajā filmā Mijadzaki paļaujas uz nejaušību virkni. Viss it kā notiek loģiski un secīgi, tomēr mazā zēna Mahito ceļošana noslēpumainā tornī, garu valstībā meklējot savu mirušo māti, drīzāk varētu būt paša režisora virzīšanās savas atmiņas līkločos, jo filmas darbības laiks ir Otrā pasaules kara beigu gadi, kas bija arī režisora bērnības laiks, turklāt autobiogrāfiskumu pastiprina fakts, ka viņa daiļradē lielu lomu spēlējusi māte Jošiko. Filmas stāstā pēc mātes zaudējuma tēvs ar zēnu izlemj pārvākties uz laukiem netālu no noslēpumaina sena torņa – ieejas tādā kā aizkapa vai pirmskapa valstībā. Garu pasaulē zēnu ieved vietējais gārnis, kurš gan izrādās gārņa ādā ietērpies rūķis. Un tālāk jau lejup pa “truša alu”, tikai šoreiz japāņu Alise ir Mahito un notiekošā fons ir japāņu ekspansionisms, karš, traģiskais mātes zaudējums. Mijadzaki animācijā pasauļu pārklāšanās notiek pavisam viegli, liekot domāt, ka garu valstība nav tikai mierinājuma meklējumu radīta halucinācija, bet gan īsta metafiziska klātbūtne. Tāpat arī tradicionālajai mangas animācijai, kas raksturīga visai japāņu komiksu popkultūrai, režisors pēkšņi piešķir kādu īpašu, lai gan līdz galam nenoformulējamu jēgu.