Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mēģinājumi definēt filozofiju ir tikpat seni kā pati filozofija. Šīs slejas vajadzībām uzskatīsim, ka filozofija ir “domāšana par domāšanu par lietām”, lai kas arī šīs lietas būtu, to vidū – arī pati filozofija.
Ievadi filozofijā
https://ej.uz/ievadi_filozofijā
Naidžels Vorburtons, Five Books, 2018. gada 18. jūlijā
Diskusija par labākajām grāmatām vienkāršam lasītājam, kurš vēlas izprast filozofiju. Īsajā sarakstā ir Pītera Singera, Maikla Sandela, Džonatana Glavera un Bernarda Sūtsa darbi. Vislabākā grāmata, ko izlasīt pirmo, varētu būt Tomasa Neigela darbs “What Does It All Mean?” (“Ko tas viss nozīmē?”): “Tā ir ļoti, ļoti plāna. Tā sarakstīta prozā, kas ir pilnīgi nepretencioza, neuzbāzīga un skaidra. Tā ir grāmata, kuru var izlasīt vienā vakarā.” (3600 vārdu)
Progress filozofijā
http://angryrainbowmermaids.blogspot.co.uk/2018/05/progress-in-philosophy.html (neveras – domāts tikai uzaicinātiem lasītājiem)
Agnese Kalārda, 2018. gada 25. maijā
Filozofija progresē, bet ne jau panākot vienprātību, kā tas ir zinātnē. Filozofija progresē, ģenerējot aizvien jaunus, aizvien labākus strīdus par aizvien vairāk dzīves aspektiem. Mūsdienu filozofi studē agrākos filozofus, lai apstrīdētu viņu secinājumus, nevis papildinātu tos. “Ja kāds vēlas ieguldīt darbu, tad var nonākt pie domām par veselo saprātu, intuitīviem apgalvojumiem, kas ir labāki, nekā varēja būt pirms 10, 100 vai 1000 gadiem. Kādu gan vēl vērtīgāku dāvanu cilvēks varētu vēlēties?” (1580 vārdu)
Kādēļ lasīt vecos filozofus?
Katja Greisa, Meteuphoric, 2017. gada 4. janvārī
Fiziku mēs apgūstam no fizikas mācību grāmatas. Ja vēlamies izprast fizikas vēsturi, lasām vecos fiziķus. Bet, lai apgūtu filozofiju, mēs lasām oriģinālos darbus un grāmatas, ko sarakstījuši pagātnes filozofi. Kādēļ? Tādēļ, ka no dižajiem filozofiem vēlamies uzzināt, kā viņi domāja, nevis secinājumus, pie kuriem nonāca. “Tas rosina uz pētniecisku projektu: mēģināt rezumēt, ko Aristotelis dara, nevis Aristoteļa uzskatus. Un tad sarakstīt par to nelielu mācību grāmatu.” (2000 vārdu)
Nīgrā kropļa piezīmes
https://ej.uz/dzīvības_vērtība
Elizabete Bārnsa, Philosop-her, 2015. gada 15. maijā
Filozofs ar invaliditāti cīnās ar utilitārisma idejām par dzīvības vērtību: “Esmu sēdējusi filozofijas semināros, kur ticis apgalvots: ja izvēle būtu glābt mani vai cilvēku bez invaliditātes, man vajadzētu ļaut nomirt. Man ir teikts, ka, lai gan nav slikti, ka eksistēju, būtu bijis labāk, ja manai mātei būtu piedzimis bērns bez invaliditātes... Ir dīvaini veidot argumentus par savas dzīvības vērtību.” (1180 vārdu)
Dzīvības un nāves eksperimenti
https://ej.uz/domaseksperimenti
Džūlians Badžīni, Aeon, 2017. gada 17. janvārī
Ja mēs uztraucamies par videospēļu ietekmi uz pusaudžu morāli, mums būtu jāpievēršas arī ietekmei, ko uz filozofu morāli atstājuši domu eksperimenti. “Satraucoši liels ētiskās domas eksperimentu īpatsvars ir saistīts ar fantāzijām par slepkavību, kurās jāizlemj, kurš tiks spīdzināts vai nogalināts. Vai ir attaisnojami pakārt nevainīgu cilvēku, lai nomierinātu pūli, kas varētu sadumpoties un nogalināt daudz vairāk cilvēku? Vai ārstam būtu jāļauj pacientam nomirt, zinot, ka pacienta orgāni varētu glābt dzīvību pieciem citiem cilvēkiem?” (880 vārdu)
Marksisms un budisms
https://ej.uz/marksisms_budisms
Adrians Kreics, Aeon, 2019. gada 17. jūlijā
Marksisti un budisti ir vienisprātis, ka dzīve ir ciešanas un lielākā daļa cilvēku ir “ievilināti uzskatos, ka laimīgai un piepildītai eksistencei nepieciešamas bezjēdzīgas mantas un pakalpojumi”. Marksisti šajā stāvoklī vaino kapitālismu. Budisti vaino dzīvības gaistošo dabu. Tad kādēļ gan budismu neapvienot ar marksismu? Budisms sniegtu tik ļoti nepieciešamo garīgo pamatu – sevis noliegšanu, atteikšanos no materiālistiskajām ilūzijām –, un šādā augsnē varētu zelt un plaukt marksisma sabiedrība. (3200 vārdu)
Caurumu filozofija
Roberto Kazati un Akille Varci, SEP, 2023. gada 14. jūnijā
Caurums ne no kā nesastāv un neko nesatur. Tas ir neesība, nevis substance. Vai vispār var teikt, ka caurums pastāv citādi kā vien kā substance, kurā tas veido caurumu? Varētu teikt, ka caurumi pastāv paši par sevi, kā telpas daļas, bet, ja tā ir, tad kā mēs varam tos pārvietot (pārvieto virtuli, un pārvietosi arī caurumu), ja telpas daļas pārvietot nevaram? (2160 vārdu)
Ko varam mācīties no kaķiem
Tims Adamss, The Guardian, 2020. gada 25. oktobrī
Intervija ar filozofu Džonu Greju par to, kā tas būtu – dzīvot kā kaķim. “Grejs uzskata, ka filozofijai cilvēki pievērsās galvenokārt nemiera dēļ, stāstīdami sev stāstus, kas varētu dot miera ilūziju. Bet kaķiem, viņaprāt, šādas vajadzības nav, jo viņi dabiski atgriežas līdzsvarā, kad vien nav izsalkuši vai apdraudēti. Ja kaķi dotu padomus, tad tikai izklaides nolūkos.” (2900 vārdu)
Efektīvā altruisma loģika
Pīters Singers, Boston Review, 2015. gada 1. jūlijā
“Efektīvais altruisms balstīts uz ļoti vienkāršu ideju: mums jādara tik daudz laba, cik vien spējam. Efektīvi altruisti dara, piemēram, tā: dzīvo pieticīgi un ziedo lielu daļu savu ienākumu visefektīvākajām labdarības organizācijām; izvēlas karjeru, kurā var nopelnīt visvairāk, taču, nevis lai grezni dzīvotu, bet lai varētu darīt vairāk laba; atdod daļu sava ķermeņa – asinis, kaulu smadzenes vai pat nieri – pilnīgam svešiniekam.” (3700 vārdu)