Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Slavas dziesma Sidnijam Morgenbeseram
Deivids Šacs, Tablet, 2014. gada 27. jūnijā
Pieminot filozofu Sidniju Morgenbeseru no Ņujorkas, “Spinozas un Graučo Marksa apvienojumu”. Kā domātājs un skolotājs viņš bija cienīts un mīlēts. Kā komiķis viņš bija pats savā unikālajā žanrā. Iespējams, ka nekad neviens tik nopietns cilvēks nav bijis vienlaikus tik smieklīgs. Vissmieklīgākais Morgenbesera vienas rindiņas joks bija tas, ar ko viņš pārtrauca kādu vieslektoru, kurš apgalvoja, ka daudzās valodās dubults noliegums var būt ar apstiprinošu nozīmi, bet nevienā valodā dubults apstiprinājums nevar būt ar noliedzošu nozīmi. Morgenbesers no pēdējās rindas skaļi noteica: “Jā, jā.” (3100 vārdu)
Sarunā. Džons Klīzs
Deivids Markīzs, Vulture, 2017. gada 12. septembrī
Klīzs, Monty Python līdzdibinātājs un Fawlty Towers radītājs, runā par vecumu, komēdijas žanru, šķiršanos, ārstēšanos, politkorektumu un zviedru tenisu. “Man ir prieks būt dzīvam tieši tagad. Es negribētu iemainīt šos laikus ne pret vieniem citiem, jo, lai arī visa pasaule ir trakomāja, man tā vēl nekad nav šķitusi tik interesanta, pat ja stulbums ir kļuvis nekontrolējams.” (7200 vārdu)
Vēl viena sarkasma zīme
Kīts Hjūstons, Shady Characters, 2014. gada 29. aprīlī
Kad runājam viens ar otru, izmantojam tādu balss tembru, kas izsaka emocijas un nolūku, piemēram, laimi, humoru, satraukumu un sarkasmu. Bet kā šīs smalkās nianses droši nodot rakstos? Talkā var ņemt vairāk pieturzīmju un veiklāk tās lietot. Kā būtu ar zvaigznīti sarkasmam, jautājuma zīmi, kurai seko tilde, apjukumam un divas aizverošās iekavas, kas līdzinās smaidam, laimei? (700 vārdu)
Humora kods: joki par poļiem
Džoels Vorners un Pīters Makgro, Slate, 2014. gada 27. martā
Šķiet, ka vēlme izsmiet muļķību ir raksturīga visiem laikiem un tautām. Katrā zemē ir savi “joki par poļiem” vai to līdzinieki. Tadžikiem ir joki par uzbekiem, somiem ir joki par karēļiem. Joki par īriem ir vienlīdz populāri Anglijā, Velsā, Skotijā un Austrālijā. Pašiem īriem ir joki par cilvēkiem no Kerijas grāfistes. Bet tikai amerikāņi joko par juristiem. (750 vārdu)
Neatbilstības humorā, mākslā un zinātnē
Džūlija Galefa, 2017. gada 21. februārī
“Kādu rītu es pidžamā nošāvu ziloni. Kā viņš bija nokļuvis manā pidžamā, es nezinu.” Šis Graučo Marksa joks ir klasiska paraprosdokija – stilistiska figūra, kurā nobeigums liek atgriezties pie sākotnējā pieņēmuma un to pārvērtēt. Tāpat kā humorā, pārsteigums un gandarījums iet roku rokā arī mūzikā un arhitektūrā. Zinātniskie pētījumi ir visparaprosdokistiskākā nodarbe no visām, jo tajos gandarījums gandrīz vienmēr rodas tad, kad tiek apgāzti agrākie pieņēmumi. (1200 vārdu)
Labākās grāmatas par ebreju humoru
Antonijs Gotlībs, Five Books, 2013. gada 27. septembrī
Saruna ar Rutu Vaisu, Hārvarda Universitātes jidiša un salīdzināmās literatūrzinātnes profesori, par humora psiholoģiju vispār un konkrēti par ebreju humora psiholoģiju, kas atspoguļojas Šolema Aleihema, Sola Belova, Hauarda Džeikobsona un Zigmunda Freida darbos. “Humors ir veids, kā atļauties visu to, ko nevaram atļauties tāpēc, ka ļoti cenšamies būt civilizēti un labi cilvēki.” (4100 vārdu)
Zini anekdoti par pasaulē vecāko anekdoti?
Pols Makdonalds, Independent, 2010. gada 19. decembrī
Vairums teoriju par humoru apgalvo, ka labam humoram nepieciešams pārsteiguma moments. Tad kādēļ mums tik ļoti patīk vecas anekdotes? Kādēļ tik daudzas anekdotes balstās uz zināmām tēmām un pazīstamām formulām? Anekdotes par vistām, kas šķērso ielu, mēs stāstām vismaz kopš 19. gadsimta. Sengrieķu komēdijās bija daudz joku par muļķiem un purkšķiem, kas joprojām šķiet smieklīgi. (1500 vārdu)
Humora dzimšana modernajā Ķīnā
Kriss Rī un Džeremijs Barmē, China Heritage, 2017. gada 1. maijā
Līdz pat 20. gadsimta sākumam rakstniecība Ķīnā bija nopietna nodarbe. Varēja jokoties sarunās, bet humoristiskas literatūras vai žurnālistikas tradīciju imperiālajā Ķīnā nebija. Ķīniešu valodā pat nebija vārda “humors”, līdz Liņs Jutans, Hārvardā izglītojies Pekinas profesors, 1924. gadā izdomāja vārdu joumo. 1932. gadā Liņs sāka izdot Analects Fortnightly, pirmo atklāti humoristisko ķīniešu žurnālu. “Humors un smiekli nokļuva vēl nepieredzētas teoretizēšanas un polemikas epicentrā. Kas ir humors? Vai Ķīnai tas vajadzīgs? Kā ķīnieši varētu smieties, un kā tiem būtu jāsmejas?” (2800 vārdu)
Džerijs Sainfelds plāno nomirt stāvus
Džona Vainers, NYT, 2012. gada 20. decembrī
Raksts par Džeriju Sainfeldu, kas joprojām dienu no dienas darbojas kā stand-up komiķis uz mazu klubu skatuvēm, lai gan, pateicoties savam televīzijas komēdijseriālam, ir viens no bagātākajiem un slavenākajiem izklaides biznesa pārstāvjiem ASV. “Viņš tic šovmeņa garam, stāsta jokus ārkārtīgi teatralizētā tonī un intonācijās. Kad uzstājas, viņš ģērbjas melnā vai pelēkā Armani uzvalkā. Viņš saka, ka viņam esot “vecās skolas vērtības”. (6400 vārdu)
Simt joku, kas veidojuši mūsdienu komēdiju
Džesijs Deivids Fokss, Vulture, 2016. gada 31. janvārī
“Naudu vai dzīvību,” saka laupītājs. Džeks Benijs savas 10 sekundes klusē un tad saka galveno frāzi. “Es par to padomāšu,” viņš atbild. Šis joks 1984. gadā nopelnīja Benijam ilgāko auditorijas smieklu interlūdiju ASV radio vēsturē. Un kurš gan tagad var klausīties šo klasisko Džīna Karola 1950. gada joku, nedomājot par Donaldu Trampu: “Nekad neaizmirsīšu pirmo reizi, kad viņu ieraudzīju: viņš stāvēja kalna galā, mati plīvoja vējā – un viņš bija pārāk lepns, lai skrietu tiem pakaļ.” (21 000 vārdu)
Kas romiešiem šķita smieklīgs
Orlando Gibss, Antigone, 2021. gada 28. augustā
Senais humors ar tolaik populārajiem tēliem, noslēdzošo teikumu, apvērsumiem un atsaucēm darbojās pēc ļoti līdzīgiem principiem kā mūsdienu humors. “Joku struktūra ir pārsteidzoši līdzīga mūsdienu humoram. Ievadā tiek izklāstīta kāda neatbilstība vai sarežģījums. Galvenā frāze atrisina, paskaidro vai izjauc šo sarežģījumu, piedāvājot citu ideju.” (2540 vārdu)