Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Senākie likumi, kas saglabājušies līdz mūsdienām, sarakstīti Mezopotāmijā pirms 5000 gadiem. Tie aptvēra tādas pašas ikdienas dzīves problēmas, kādas risina likumi arī mūsdienās: īpašumi, darījumi, slepkavības, zādzības, laulības šķiršana un tā tālāk. Tolaik valsts likumus varēju uzrakstīt uz akmens plāksnes. Tagad vajag veselu bibliotēku.
Zaimošanas novēršanas likumu realitāte
Huseins Ibīšs, Daily Beast, 2012. gada 3. oktobrī
Zaimošanas novēršanas likumiem nav nekā kopīga ar kādas reliģijas sekotāju cienīšanu. Tie ir varas, kontroles un sociālās dominēšanas instruments, kas neizbēgami izraisa vardarbību pret reliģiskajām minoritātēm un jebkuru, kurš atsakās pakļauties. Tieši tādēļ, ka šādi likumi ir izdevīgi nejuridiskiem un nekonstitucionāliem spēkiem, tos, dabiski, piemēro vardarbīgi un diskriminējoši. (850 vārdu)
Smadzeņu zinātne un juridiskie rezultāti
Džeds Reikofs, Literary Hub, 2021. gada 23. februārī
Tiesneša piezīmes par eigēniku, lobotomiju, atgūtās atmiņas sindromu un to ietekmi uz juridiskajiem procesiem. “Tālredzīgu cilvēku dabiskajai vēlmei izmantot neiroloģijas atklājumus, lai padarītu juridiskos procesus “modernākus” un “zinātniskākus”, jāpieiet ar veselīgu skepsi, pretējā gadījumā var būt visai bēdīgi rezultāti. “Smadzeņu zinātnes” izmantošanas vēsture juridisko procesu gaitas mainīšanai nav patīkams stāsts. (2400 vārdu)
Indiešu juridiskās valodas atšifrēšana
https://ej.uz/juridiskā_valoda
Bhavja Dore, Popula, 2021. gada 1. jūlijā
Indiešu juridiskā valoda varētu būt viena jautra un izdomas bagāta valoda, ja vien no tās nebūtu atkarīgs tik daudz smagas nopietnības. Tiesneši runā tādā prozā, kādu varētu iegūt, piebarojot mākslīgo intelektu ar likumiem, Mahābhāratu, Dikensa darbiem un LSD. Īsi citāti neko nedos, šis noteikti jāizlasa visā pilnībā. (1600 vārdu)
Par kazuistiku
Džeisons Morgans, Philosophy Now, 2020. gada 30. novembrī
Kazuistika ir pretēja statūtu likumam un ir saistošu precedentu ienaidniece. Tā apzīmē “praksi, kurā katru gadījumu izskata atsevišķi, izmantojot spriedumus, lai nonāktu pie pareiza iznākuma, vienlaikus atstājot vietu vainu pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem”. Tā bija britu juridiskās sistēmas pamatā līdz 12. gadsimtam. Tā ir pelnījusi atdzimšanu, lai nodrošinātu labāku taisnīgumu ar mazāku skaitu likumu. (3060 vārdu)
Koku likumi: piņķerīga nozare
Nataša Gailinga, Atlas Obscura, 2016. gada 20. maijā
Ja uz jūsu zemes izaug koks, tas pieder jums. Ja saknes un zari neievēro īpašumtiesību robežas, jūsu atbildība iesniedzas tur, kur iesniedzas tie. Koku strīdu izšķiršana parasti ir aktuāla pilsētās, starp kaimiņiem un it īpaši tādiem kaimiņiem, kuri viens otru ne pārāk ieredz. Ja jūsu koks iesniedzas kaimiņa īpašumā, jūsu kaimiņš drīkst apgriezt tā zarus. Bet vai kaimiņam jāņem vērā, kā ir labāk kokam? Tas ir jautājums koku tiesai. (1360 vārdu)
Slepkavība kosmosā
https://ej.uz/slepkava_kosmosā
Sams Kīns, Slate, 2020. gada 15. jūlijā
Kas notiek, ja cilvēku noslepkavo vietā, kurā nepastāv likumi? 1970. gadā bija tāds kā testa gadījums, kad viens civiliedzīvotājs nogalināja otru ASV armijas pētniecības stacijā uz ledus gabala netālu no Ziemeļpola. Ledus gabals atradās ārpus jebkādiem teritoriālajiem ūdeņiem. Jūras tiesības attiecas tikai uz kuģojamiem ūdeņiem, bet šie tādi nebija. ASV nolēma slepkavību vienalga izmeklēt un tiesāt, bet šis cilvēks tika attaisnots. Nākamais jautājums: kā mēs rīkosimies ar pirmo slepkavību kosmosā? (2220 vārdu)
Svētās Sofijas tiesas prāva
Redakcija, Harvard Law Review, 2021. gada 11. janvārī
Ļoti interesanta diskusija par 15. gadsimta osmaņu likumu, kas saistīts ar neseno Turcijas lēmumu pārveidot Svētās Sofijas muzeju Stambulā atpakaļ par mošeju. Vai Mehmedam II pēc Konstantinopoles iekarošanas 1453. gadā bija tiesības pārvērst pareizticīgo katedrāli par mošeju? Vai Ataturkam bija tiesības pārvērst mošeju par muzeju? Vai šis lēmums bija neatceļams? (2400 vārdu)
Jūras tiesības ir jāpārraksta
Surabi Ranganatana, The Dial, 2023. gada 9. maijā
Tas, ko juristi dēvē par “jūras tiesībām”, sastāv galvenokārt no starptautiskiem nolīgumiem, kuri reglamentē tirdzniecības ceļus un teritoriālos ūdeņus; tajos ir maz vai nekā derīga attiecībā uz mūsdienu problēmām un prioritātēm – kūstošajiem ledājiem, ūdens līmeņa celšanos, mākslīgi veidotām salām, grimstošām valstīm, peldošām pilsētām. Šīs tiesības ir novecojušas, pat nelietojamas. “Juridiskā atšķirība starp zemi un jūru vairs nav spēkā.” (5200 vārdu)
Tiesību klusēšana
Eriks Pozners, The New Rambler, 2015. gada 4. martā
Kādēļ starptautiskie likumi neapturēja 1914.–1918. gada lielo karu? Pirmkārt, tādēļ, ka lielākā daļa no tā, ko pašlaik saucam par “starptautiskajām tiesībām”, radās tikai pēc Pirmā un Otrā pasaules kara un galvenokārt to rezultātā. Starptautiskie tiesību akti un iestādes, kas tika izveidotas pēc Pirmā pasaules kara, nedarīja neko, lai apturētu Otro pasaules karu, bet iestādes, kas tika izveidotas pēc Otrā pasaules kara, arī ANO, lai arī ir vājas, šķiet, ir palīdzējušas novērst trešo pasaules karu. (3035 vārdi)
Pilsēta bez policijas
Redakcija, Harvard Law Review, 2021. gada 10. martā
Interesants stāsts par attiecībām starp ASV policiju un prokuroriem. Vai pilsētas var atņemt finansējumu policijai, kā to pieprasīja protestētāju grupas, kad policisti nošāva Maiklu Braunu 2014. gadā? Juridiski jā. Vairumam lielo pilsētu ir pietiekami daudz juridisko pilnvaru pilnībā likvidēt savas policijas nodaļas. Bet vai tas radītu anarhiju? Ne vienmēr. Tiesībaizsardzība, ko vada vietējie prokurori un apgabala prokurori, varētu darboties pietiekami efektīvi un, iespējams, pat labāk. (9850 vārdu)