Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kā skaitīt putnus
Īans Deiviss, eBird, 2012. gada 23. februārī
Ieteikumi vietējās putnu populācijas lieluma novērtēšanai ar gudras vērošanas palīdzību. “Pastāv milzīga atšķirība starp nulli un vienu, un gandrīz tikpat būtiska atšķirība – starp vienu un diviem. Viena greznā stērste var būt nejauša ieklīdene, divas jau būtu notikums.” Skaitlis starp trīs un desmit nozīmē, ka suga ir diezgan reti sastopama. Starp 50 un 100 – ka tā ir parasta parādība. Starp 1000 un 5000 – tā ir ļoti bieži sastopama. “Aplēšot skaitļus, jūs mums sakāt, ka tur bija viens, divi, diezgan daudz, ļoti daudz vai tūkstošiem.” (2650 vārdu)
Kāpēc putnus ir vērts aizsargāt
Džonatans Franzens, National Geographic, 2017. gada 28. decembrī
Morāls pamatojums putnu novērtēšanai un aizsardzībai. “Savvaļas putni ir mūsu pēdējā un labākā saikne ar dabisko pasauli, kas citādi izzūd. Tie ir visspilgtākie un izplatītākie tās Zemes pārstāvji, kāda tā bija, pirms te kāju spēra cilvēks. Žubīte aiz loga ir mazs un brīnišķīgi pielāgojies dzīvs dinozaurs. Pīle dīķī izskatās un izklausās ļoti līdzīgi pīlei pirms 20 miljoniem gadu, kad putni valdīja pār planētu.” (3500 vārdu)
Pīļu sekss un cilvēka daba
Johans Grolle, Der Spiegel, 2017. gada 13. jūnijā
https://ej.uz/estētiski_kritēriji
Saruna ar ornitologu un grāmatas “Skaistuma evolūcija” autoru Ričardu Pramu par putnu aplidošanas un pārošanās ieradumiem. “Lielākā daļa putnu pārojas ar kloāku “skūpsta” palīdzību, vienkārši sakļaujot atveres. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc putni ir tik skaisti. Tā kā mātītēm ir izvēles brīvība, tās attīsta estētiskus kritērijus. Un šo preferenču rezultātā tēviņiem izveidojušies pārsteidzoši izsmalcināti rotājumi. (2300 vārdu)
Labākais spalvu detektīvs pasaulē
Kriss Svīnijs, Audubon, 2016. gada 13. decembrī
https://ej.uz/spalvu_detektīvs
Darbā pie doktora Pepera Treila, pasaulē vadošā kriminālistikas ornitologa. “Iedodiet viņam vienu spalviņu, nelielu naga fragmentu vai vārītas krūtiņas gabalu, un viņš jums pateiks, no kādas sugas putna tas iegūts. Tieši šādus uzdevumus Treilam lūdz veikt ik dienas. Pēdējo 18 gadu laikā viņš ir palīdzējis simtiem izmeklēšanu, 15 reizes sniedzis liecību federālajā tiesā un ir turējis rokās vairāk putnu līķu, nekā tas cilvēkam būtu ieteicams.” (2600 vārdu)
Kolibri neprāts
Brendans Borels, National Geographic, 2017. gada 17. jūlijā
Viss par kolibri – pasaulē mazākajiem putniņiem, kuri dzīvo tikai Amerikās. Starp Aļasku un Ugunszemi sastopamas 340 sugas, no kurām 27 ir novērotas ASV. Vislielākā kolibri daudzveidība ir Andu ziemeļos, kur dzīvo 290 sugas. “Mazākais var svērt nepilnus divus gramus. Lielākais – Peru un Čīlē sastopamais milzu kolibri – apstādina svarus pie 20 gramu atzīmes. Tāda svara pasta sūtījumam pietiktu ar standarta pastmarku.” (2900 vārdu)
Kad putni migrēja uz Mēnesi
Alise Gormane, MIT Press Reader, 2020. gada 1. decembrī
Senie grieķi zināja, ka putni aizlido un atlido gadalaiku ritmā, bet tikai 18. gadsimta beigās Eiropas dabas pētnieki noskaidroja, kur putni paliek ziemā. Vēl 17. gadsimtā bija izplatīts pieņēmums, ka tie pārziemo slēpņos vai dodas uz Mēnesi. Mēness teorijas pamatā bija aprēķins, ka putniem ceļā uz Mēnesi un atpakaļ paietu pāris mēnešu. (1330 vārdu)
Ģeniālie putni
Dženifere Akermane, Literary Hub, 2016. gada 25. aprīlī
Dziedātājputnu balss orgānam, ko sauc par sīringu, ir divas vibrējošas membrānas, kuras atrodas dziļi krūtīs – vietā, kur sadalās traheja. Apdāvināti putni spēj sasprindzināt šīs membrānas neatkarīgi vienu no otras, atskaņojot “dažādas, harmoniski nesaistītas notis vienlaikus”. Šie putni “maina katras nots skaļumu un frekvenci ar elpu aizraujošu ātrumu, radot balss skaņas, kas ir vienas no akustiski sarežģītākajām un daudzveidīgākajām dabā”. (2300 vārdu)
Balss putnu pievilināšanai
Nikolass Lands, Audubon, 2016. gada 11. maijā
“Pārliecināt putnus izlīst no dziļa aizsega un parādīties, neizmantojot neko citu kā tikai savu balss saišu spēku, nav vienkārši, un tie, kuriem padodas pishing, kā dēvē šo maldināšanu, ir īsti meža ķēniņi. Mani ir ielenkuši priežu ķivuļu bari, man pie kājām ir lēkājuši dziedātājputni. Esmu iesaucies klusā birztalā un atmodinājis putnu balsis kā tāds putnu Akvamans. Ja atdarināšana izdodas, tu, vecīt, esi pasaules valdnieks.” (1000 vārdu)
Putnu dziesmu radniecība ar cilvēka runu
Marisa Fesendena, Scientific American, 2014. gada 15. decembrī
Plašs ģenētiskais pētījums atklāj, ka lielākā daļa mūsdienu putnu ir radušies “putnu daudzveidības lielajā sprādzienā” tūlīt pēc dinozauru izmiršanas. Pētījumā parādās arī “pārsteidzošas līdzības” starp tiem gēnu tīkliem, kas ļauj putniem dziedāt, un tiem, kas ļauj cilvēkiem runāt. Īsts izaicinājums Čomska sekotājiem. “Šī ir pirmā reize, kad mēs ieraugām, ka iemācītai uzvedībai ir tik daudz līdzīgu molekulāro pamatu.” (785 vārdi)
Pasaulē retākā putna meklējumi
The Economist, Medium, 2016. gada 12. decembrī
Hainaņas salā tiek meklēts desmitiem gadu par izmirušu uzskatītais Ķīnas cekulainais zīriņš. “Lī vīri drūzmējas, lai pārdotu man pusdienas, visu dzīvā veidā – baltkrūšu ormanīšus, mazos baltos gārņus, nakts gārņus un raibknābja pīles. Izslējušies taisni, nakts gārņi un viņu brālēni mazie baltie gārņi atgādina kārnas, kuprainas un asredzīgas vecmeitas, kas uzcirtušās karaļa Edvarda laika salonam. Pakarināti ar galvu uz leju, tie izskatās slābani un padevušies liktenim, ja neņem vērā retus, vieglus knābienus sagūstītājam rokā.” (3900 vārdu)
Bezbailīgie navigatori
Roberts Pakstons, The New York Review of Books, 2021. gada 25. februārī
Kā putni domā, ligzdo un atrod ceļu. Gudriem putniem piemīt “5–7 gadus veca bērna spēja risināt problēmas. Vārnas var “paslēpt vairāk nekā 30 tūkstošus sēklu un daudzus mēnešus vēlāk atcerēties precīzu to atrašanās vietu”. Putni spēj sajust Zemes magnētisko lauku: tā ir “maņa, kas cilvēkiem vispār nepiemīt”. Tie redz arī ultravioleto gaismu: “Iespējams, ka daži putni, kas mums izskatās necili, citu putnu acīs mirdz un laistās.” (3540 vārdu)