Robin Williamson "The seed-at-zero"

Žanrs:

jaunais tīrais tradicionālisms

Auditorija:

piekusuši angļu filoloģijas studenti pie ugunskura

Ekvivalents:

kosmiskie apļi labības laukā

Vecs un bārdains ķeltu dziesminieks ar arfu vienā rokā un dzejoļu grāmatiņu ot­rā ir pārsteidzošā kārtā ielavījies ECM ie­rak­­stu kompānijas disku katalogā, šo­kē­jot gan savus senos pielūdzējus, gan Zie­meļ­­eiropas džeza klausītājus, kas viņa vār­­du līdz šim nebija dzirdējuši. Labi, ka vei­ka­lu īpašnieki ir pieraduši novietot vi­sus ECM diskus atsevišķā plauktā, jo par šo bū­tu grūti izlemt — likt to pie folk­mū­­zi­kas, New Age, World Music vai kā pa­rasti — pie psihodēliskā roka. Tieši šo lomu Ro­bins Viljamsons 60. gadu beigās pildīja ko­pā ar savu ansambli Incredible String Band, iedvesmojot tālaika popu­lā­rās grupas uz garīguma meklējumiem vi­sos ie­spē­­jamos virzienos. Viljamsona ie­tek­mēts, Bobs Dilans aizrāvās ar velsiešu dzej­nie­ku Dilanu Tomasu un pieņēma sa­vu psei­do­nī­mu, Alans Ginsbergs aiz­rā­vās ar savu poēmu deklamāciju mūzikas pa­vadījumā, bet Vans Morisons izstrādāja savu slaveno dziedāšanas manieri. Lai arī varētu likties, ka visu, ko gribējis, Viljam­sons jau ir pavei­cis, šajā albumā viņam ti­ku­si dota pilnīga vaļa, un dziesma Cold Days of Februa­ry, kuras tekstus savulaik cen­zūra īsi­nā­ju­si, šeit skan pilnā ver­si­jā — par prieku Īru republikāņu armijai.