Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Roland van Campenhout
Dah Blues Iz-A-Comming
2013, Meyer Records
Kad zāle bija lētāka
Flandrijā ir viss, ko dumpīgs un brīvību mīlošs cilvēks var vēlēties, – arī īsts Teksasas blūzs. Rolands van Kampenhauts (Beļģijā vairāk pazīstams kā vienkārši Rolands) ir spēlējis blūzu kopš 60. gadu sākuma, viņš nav izdomāts vai manīgu producentu radīts šovbiznesa pasaku tēls, lai arī tāds izskatās – vecs, garmatains, bārdains un krunkains, dzīves noguris un ciniski skumjš. Viņa dziesmās (tās, starp citu, brīvi ceļo arī no viena albuma uz nākamo, dzīvojot savu, paralēlu, dzīvi) mīt narkomāni, prostitūtas, noziedznieki, viņš dzied par atomelektrostaciju nesto iznīcību un tāliem ceļojumiem uz skaistām zemēm, bet pēdējā albumā pievērsies arī reliģiskiem motīviem – līdzās ironiskai dziesmiņai, kurā dzērājs grib noskūpstīt policistu, ir dziesmas par Pestītāja otro atnākšanu, patiesības meklējumiem un kādu noslēpumainu mācību, sauktu par Košera Karmas sūtru. Jaunākais albums varbūt nav tik stilīgi raupjš kā pirms pieciem gadiem tapušais “Never Enough” (Nekad nav gana), taču tas ir spēcīgs un dzīvi apliecinošs. Un tas ir blūzs.