Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Thom York
The Eraser
2006, XL Recordings
Liktenis: māksla neizdzēst melnrakstu
Grupas Radiohead fani ir pieredzējuši vairākus būtiskus emocionālus pārdzīvojumus, kuru rezultātā kļuvuši par fizioloģiski atkarīgiem faniem. Grupas līderis Toms Jorks šobrīd var darīt jebko. Ar to, ko viņš ir izdarījis vienkāršajā ģitārmūzikas lauciņā, viņš jau bija nopelnījis sev vietu mūzikas Olimpa aizmiglotajos rajonos. Lūzums, ko iezīmēja pievēršanās impresionistiskai programmēto ritmu un cilpu instrumentācijai, viņam piešķīra papildus sēdvietas arī Himalajos un Dienvidamerikas Andos, citiem vārdiem sakot, viņš ir dievs visās iespējamās mūzikas biznesā lietojamās nozīmēs. Un šo albumu, kas iznācis starplaikā līdz nākamajai Radiohead inkarnācijai uz Zemes, viņš dāsnu roku dāvā noskumušajiem, izsalkušajiem un izslāpušajiem savas draudzes pārstāvjiem, kas mazdūšīgi bija sākuši šaubīties, vai sagaidīs vēl kādu zīmi. Zīme izdevusies lieliska. Skumja un vienkārša kā tie pāris vārdi, ko Jēzus ar niedri ierakstīja smiltīs, pasmaidīja un izdzēsa, pirms mācekļi paspēja izlasīt. Tagad tas ir pilnīgi skaidrs – Toms Jorks ir piedzimis, lai pierādītu, ka labu dziesmu var pagatavot arī no salauztas televizora pults. No jebkā.