Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Svetlana Savenko
Igors Stravinskis
Čeļabinska: Arkaim, 2004
Nepretenciozs piedāvājums iepazīties ar plašo “Stravinska literatūru” kompaktā veidā. Proti, sērijas “Biogrāfiskas ainavas” izdevumā, kas sākas ar piedzimšanu Oranienbaumā un beidzas ar apglabāšanu Venēcijā, 270 lappusēs korekti tiek pārstāstīts un citēts tas, kas atrodams veselā bibliotēkā – “Hronikā”, “Dialogos”, atmiņās, vēstulēs, kritikā un dažādos apcerējumos. Šis kompaktums īpaši pastiprina trajektorijas sajūtu, bet ne tikai tādā nozīmē kā jebkura uzrakstīta biogrāfija. Kopiespaids, kas paliek no grāmatas, – ka pats Stravinskis šo savu trajektoriju ir centies saskatīt un fiksēt. Intensīvs pašvērtējums, it kā vēlme uz sevi skatīties arī no malas un izskaidrot, “kas tas ir”, “kur to ievietot”. Mēs, tas ir, Stravinskis un Eliots, “remontējām vecus kuģus, kamēr otra puse – Džoiss, Šēnbergs – meklēja jaunus transporta veidus… Mēs izmantojām šai pārbūvēšanai visu, kas nonāca mūsu rokās… Vecu kuģu remontēšana arī ir mākslinieka īstā nodarbošanās. Viņš var tikai savā veidā atkārtot to, kas jau bijis pateikts”. Uztvert šo apgalvojumu kā principu vai kā cilvēcisku attaisnojumu – es nezinu, bet ir konsekvence un atbilstība starp teikto un darīto.