Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
T.P. Sulakvelidze.
Gruzīnu ēdieni
Tbilisi, 1958
Pirms pāris nedēļām Prāgā latviešu dzejnieks Kronbergs ieminējās par savu nodomu braukt uz Tbilisi, lai uzrakstītu zviedriem gruzīnu pavārgrāmatu. Gluži kā manifestējot šo kārdinošo iedomu un jaunā avioreisu Rīga-Tbilisi atklāšanu, pie manis ar lidmašīnu atlidoja leģendāra grāmata, kas personificē visas lielās padomju tautu saimes dievinošo attieksmi pret gruzīnu virtuvi. Teikšu godīgi – man ir grāmatas kserokopija, jo izdevums, kas līdzīgi maniem vienaudžiem pamazām jau taisās uz 50 gadu jubilejas mielastu, ir atrodams neskaitāmās virtuvēs, bet ne grāmatu veikalos. Ievads, zem kura atrodas neuzkrītošais paraksts “ārsts T. Sulakvelidze”, un zīmējumi, kas atgādina visas padomju laika kulinārijas un civilās aizsardzības rokasgrāmatas, vieš senaizmirstu drošības sajūtu. Es beidzot bez steigas pārbaudu savas zināšanas vārdnīciņā, salīdzinu priekšstatus ar priekšrakstiem un samēroju savu turpmāko dzīvi ar beigās pievienoto nedēļas ēdienkarti, kurā katrai ēdienreizei ir trīs varianti, bet jebkurš no tiem sākas ar vārdiem “Dažādi zaļumi”.