Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
The Residents
Beautiful Eyes
2010, Mute
Aizver acis, lai sāktu skatīties
Visiem sen jau ir apnicis stāsts par to, ka šīs grupas patieso dalībnieku vārdus neviens nezina un neviens nekad nav redzējis to sejas, taču iesāktā noslēpumainība turpinās jau vairāk nekā 35 gadus un tagad šai leģendai pievienojusies vēl kāda – īsti vairs nav skaidrs, cik un kādi albumi ir izdoti un kāpēc. Šogad vien dažādos avotos minēti četri vai pieci jauni kompaktdiski, daži no tiem ir koncertieraksti, daži – agrāk rakstītu albumu nepabeigtās versijas, daži ir izdoti tikai digitālā formātā, bet šis vispār nav iekļauts nedz pašu apkopotajā diskogrāfijā, nedz ierakstu kompānijas Mute katalogā. Tajā pašā laikā tas nešaubīgi izklausās pēc The Residents (vismaz Preslija dziesmas “Return to Sender” kaverversija, kas aizgūta no 1989. gada albuma, ir pazīstama) un liecina par agrāk saklausītu tendenču turpināšanos. Ja savā klasiskajā periodā The Residents nodarbojās ar popmūzikas dekonstrukciju un noreducēšanu līdz absurdam, pierādot, ka ir iespējams kļūt par kulta grupu, atsakoties no personību kulta un citām šīs kultūras sastāvdaļām – melodijas jaunrades (atkārtojot vienus un tos pašus motīvus), teksta (par tādu padarot jebko, albumā God in Three Persons iedziedot arī tehnisku informāciju no albuma vāciņa), virtuozitātes (pakāpeniski atsakoties arī no mūzikas instrumentiem) un aranžējuma kvalitātes (90. gadu albumos pārejot pie datorspēļu skanējuma un sašaurinot izmantoto skaņu frekvenču joslu), tad tagad viņi ir ķērušies pie ņirgāšanās par klausītāja psihosomatiskajiem stāvokļiem. Skaņdarbā “Saturnalia” tiek izmantots pāris gadus vecs mīts par to, ka binaurāla skaņa, kurā noteikti impulsi skan ar nobīdi laikā labajā un kreisajā celiņā, šādi tiešā veidā ietekmē cilvēka smadzeņu puslodes (ja ierakstu klausās ar austiņu palīdzību) un izraisa nervu sistēmas pašierosinātu narkotisku stāvokli. Tiesa, ar kaut ko līdzīgu viņi ir nodarbojušies vienmēr, izraisot pamatotu jautājumu, kāpēc šīs grupas darbība joprojām nav aizliegta.
Līdzīgi: Black Dice “Repo”, 2009