Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
The Residents
Demons Dance Alone
2002, The Cryptic Corporation
Noskaņojums: klusiņām viss iet uz elli
Cilvēki: savējie no monstriem
Vieta: bērnības ļaunākie sapņi
Vokāli instrumentālais ārprāts, kam jau sen vajadzēja atrasties labākos medību laukos gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. 70. gadu intelektuālā huligānisma iemiesojums, visu laiku noslēpumainākā un ciniskākā rokgrupa bez instrumentiem, Rezidenti joprojām ir uz kājām. Joprojām neviens nezina, kas slēpjas aiz viņu šķebinošajām maskām un tirpas uzdzenošajiem dziesmu tekstiem. Visus instrumentus un daļu balsu ieraksta viesmūziķi, tā arī nesatiekot mūzikas autorus personiski. Izņirguši rokenrolu, bītlus, Hitleru, Presliju, Bībeli, eskimosus, debesis un elli, Siāmas dvīņus un citus kropļus, viņi šogad ir ierakstījuši vienu no melodiskākajiem (bail pat iedomāties, kas slēpjas aiz tik kretīniskas izlikšanās) dziesmu albumiem. Kritiķi ņirgājas, ka šis uzskatāms par post11septembra ierakstu, tāpēc tik skumjš un apcerīgs. Tāpat kā iepriekšējos albumus, šo izdevusi The Cryptic Corporation — “pelēku biznesmeņu apvienība”, kas šādi cenšas mazināt vainas apziņu par ikdienā tirgotajām cigaretēm un sporta apaviem.