The Tiger Lillies "Woyzeck

The Tiger Lillies
Woyzeck & The Tiger Lillies
2011, HomeBase Records
 

Nav stāsta skumjāka uz pasaules

Fenomenāla ir The Tiger Lillies līdera Mārtina Žaka spēja izstāstīt vienu un to pašu stāstu atkal un atkal, nemainot gandrīz neko savā tēlā un noskaņā, taču izdarīt to katrreiz citādi. Karla Bīhnera nepabeigtā luga par nožēlojamo kareivi Voiceku ir visvairāk inscenētais vācu dramaturģijas darbs, bijis teātrī, operā, kino, iedvesmojis daudzus vārda un spalvas māksliniekus, un šķiet dīvaini, ka tikai tagad, pēc 20 gadus ilgas darbības šajā žanrā un tēmā, The Tiger Lillies sadarbībā ar Kristianu Kolovicu un pūšamo instrumentu orķestri beidzot arī ir ķērušies pie tā paša. Bet tēma, ko viņi ir jau izsenis iemīļojuši un pārcilājuši, ir mazā un nesimpātiskā cilvēka degradācija un ielūkošanās savas dvēseles nepatīkamākajos nostūros. Klausoties viņu dziesmās par slepkavām, izvarotājiem, cilvēku tirdzniecības upuriem, narkotirgoņiem, visādi citādi izvirtušiem un pagrimušiem tipiņiem, ap sirdi kļūst siltāk un vieglāk. Rodas neliela cerība un vārga gaisma piesmakušā tuneļa galā, saprotot, ka ar tevi pašu varbūt viss vēl nav gluži tik slikti. Varbūt, ka tu vēl esi cilvēks, nevis draņķīga karikatūra. Šajā ziņā The Tiger Lillies ir nepārspēti humānisti un uzskatāmi par vecmodīgiem Apgaismības ideju nesējiem, nevis postmoderniem žanru jaucējiem un dubļu mētātājiem, kā tas varētu šķist pirmajā acu uzmetienā.

Līdzīgi: Klaus Nomi “Simple Man”, 1982