Toms Juhņēvičs "Emotions"
RL klausās

Ilmārs Šlāpins

Toms Juhņēvičs "Emotions"

Toms Juhņēvičs
Emotions

2013, MicRec
 

Tuvas attiecības ar taustiņiem

Izpakoju un uzliku šo kompaktdisku, nepaskatoties, kas rakstīts vāka aizmugurē; pēc brīža pieķēru sevi pie domas, ka kaut kas misējies un dzīvoklī skan kāds albums no manas ECM Records ierakstu kolekcijas. Vēl nodomāju – nez vai būs asprātīgi rakstīt recenzijā, ka latviešu pianista spēlētais atsauc atmiņā Kīta Džereta solo koncertus, jo tas taču ir triviāli. Tad ieskatījos lakoniskajā tekstā, kas pavada Toma Juhņēviča albumu “Emotions”, un sapratu, ka Kīts Džerets un Ēsbjērns Svensons ir viņa mīļākie džeza pianisti (viens no skaņdarbiem ir veltījums Kītam, bet cits ir variācija par zviedru novatoriskā un priekšlaikus aizgājušā pianista Ēsbjērna Svensona tēmu) un pirmais iespaids arī bijis vispareizākais. Te man jāatsaucas uz savām bažām, kas paustas recenzijā par Ingas Bērziņas albumu, – domāju, ka atdarināt Kītu Džeretu nav jābaidās, jo tas nav iespējams. Iespējams ir just mūziku, izturēties pret to, apieties ar to tā, kā to ir darījis Kīts. Un šķiet, ka Tomam tas ir izdevies. Tagad tikai jāturpina – un nav jābaidās ielikt mūzikā vairāk sevis.