Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Tony Allen
Film of Life
2014, Harmonia Mundi
“Bez Tonija Allena nebūtu bijis afrobīta,” ir teicis Fela Kuti, kura grupā Africa ‘70 Allens ir spēlējis no 1968. līdz 1979. gadam. 1940. gadā Nigērijas galvaspilsētā Lagosā dzimušais bundzinieks ir viens no ietekmīgākajiem afrikāņu 20. gadsimta mūziķiem. Braiens Īno viņu ir nosaucis par, iespējams, labāko bundzinieku, kāds jebkad ir dzīvojis. Stāsts par to, kā viņš ir iemācījies spēlēt bungas, daudz neatšķiras no citu tālaika Āfrikas džeza mūziķu biogrāfijām – klausījies Ārta Bleikija un Maksa Rouča ierakstus, piespēlējis dažādām grupiņām, kas 60. gadu sākumā radās Lagosas nomalēs. Tad saticis Felu Kuti, un abu sadarbībā radies kaut kas jauns – mūzikas stils, ko dēvē par afrobītu. Plūstošs un aizraujošs, enerģisks un noslēpumains, tas pārņēmis Ganas un Nigērijas tradicionālās un modernās deju mūzikas motīvus, piešķirot fanka, džeza un psihedēliskās popmūzikas skaņām jaunus tembrus un ritmus, vieglu roku ievelkot džeza grupas sastāvā arī pa kādam afrikāņu instrumentam. Afrobīts bija arī viens no pirmajiem popmūzikas žanriem, kam politiskais saturs bijis būtisks tekstu un izmantoto simbolu elements. Vēlāk Tonijs Allens ir spēlējis arī citās ietekmīgās grupās, pašlaik viņš apmeties Parīzē un pirms dažiem gadiem iesaistījies Deimona Albarna, Pola Saimonona un Saimona Tonga izveidotajā supergrupā The Good, the Bad & the Queen. Deimons Albarns dzied arī jaunajā Tonija Allena soloalbumā (tas viņa paša diskogrāfijā ir desmitais), kurā nav ne miņas no 74 gadu dzīves un 54 gadu darba stāža.