Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Valērijs Todorovskis
Mans audžubrālis Frankenšteins, 2004
Мой сводный брат Франкенштейн, Валерий Тодоровский
Pilnīgi neiespējama un krāšņa filma, kas savieno melnās pārpratumu komēdijas un psiholoģiskās drāmas elementus ar savdabīgu laikmeta un tipāžu dokumentējumu. Līdz pašam finālam nav īsti skaidrs, vai notiekošais ir fantasmagorija, farss vai skaudra dzīves patiesība. Daļa aktieru, kas vēl pārstāv padomju kino aktiermeistarības skolu, organiski iekļaujas Todorovska izdomātajā tēlu un situāciju kaleidoskopiskajā režijā un izstāsta stāstu par to, kā saticīgas un labvēlīgas mūsdienu ģimenes tēva dzīvē ienāk pirms gadiem divdesmit dzimušais ārlaulības dēls – Afganistānas kara veterāns ar sakropļotu seju un pazaudētu aci. Tēvs (viena no labākajām Leonīda Jarmoļņika lomām) tam nenotic, taču tas vairs nav svarīgi – jaunais ģimenes loceklis Pavļiks jau ir neatgriezeniski mainījis visu iepriekšējo dzīves plūdumu. Filmā, šķiet, nav nesvarīgu lomu – spēcīgs tēls ir mazā māsiņa Aņa, precīzi savu lomu nospēlē desantnieku komandieris Timurs Kurbatovičs, kurš tikai izliekas par normālu, bet ir tikpat traumēts kā jebkurš cits no karā bijušajiem. Un pats galvenais – Daniila Spivakovska tēlotais Pavļiks noteikti ir pelnījis vietu kino tēlu enciklopēdijā kā atsevišķs šķirklis.