Vardes saraksts

Nr. 1

Atturība pirmām kārtām un visjūtamāk ietekmēja, tā teikt, dzīves ārējo pusi: izzuda pierastās ielu dzeršanas ainas, pazuda iereibušie, sadriskātie stāvi, kas piepildīja ielas ar nepiedienīgām lamām, vairs nebija redzami dažādi iepriekšējie diedelnieki, ubagi, tumšas personības utt. Kopējais ielas dzīves tonis uzreiz kļuva pavisam cits. Pārmaiņas pirmām kārtām sajuta iestādes, kas tā vai citādi apkalpo alkoholiķus. Atskurbtuvju kameras iecirkņos tukšojās, un uzreiz saruka alkoholiķu skaits kā speciālajās ambulancēs, tā psihiatriskajās un vispārējās slimnīcās.

Введенский, И. Н. Опыт принудительной трезвости. М.: Издание Московского Столичного Попечительства о Народной Трезвости, 1915

Nr. 2

“Uz paģirām bail dzīvot!” – tā apgalvoja klasiķis, un viņam bija absolūta taisnība. Piemēram, “alkoholiķa nožēla”, bieži apdziedāta dzimtenes folklorā, ir ierasts trauksmainās depresijas stāvoklī esoša dzerošā pilsoņa psihes aizsargmehānisms. Cietušā miegs ir smags: koši tēlaini sapņi, dārdoņa un biedējošas skaņas aizpilda aptumšoto stāvokli. Cilvēks pamostas bailēs. Vainas apziņa un tuvojošās katastrofas sajūta ir no tā paša mīlīgā komplekta.

Боровский, А. Особенности национального похмелья. М.: Эксмо-пресс, 1998

Nr. 3

Seksa šova juceklī ievēroju aktrisi, kas ar savu maigo orgānu atkorķēja Pepsi un ar to pašu vietu spēlēja stabuli. Izmantojot goda klienta (izdzerto kokteiļu dēļ) tiesības, uzaicināju unikāli apdāvināto būtni pie sava galdiņa. Ko tad tu savas dāvanas, savu talantu tērē sīkumos, jaunību notriec apšaubāmos kabarē? Vai nav pienācis laiks virzīties uz Brodveju un Mulenrūžu? Divos vārdos izskaidroju viņai radošas personības aicinājuma jēgu, aprakstīju lamatas, kas gaida jebkuru talantu ērkšķainajā ceļā uz virsotnēm. Viņa it kā saprata, lai arī pasūdzējās, norādot ar pirkstu uz savu gara auguma kolēģi, ka tā traucējot radošajai izaugsmei, sitot viņu un spiežot stāties pretdabiskos mīlas sakaros. Veidojās laba saruna. [..] Piedāvāju viņai iet prom no šovbiznesa, atbraukt pie mums uz Maskavu un atrast nodarbi gan garam, gan miesai. Uzzīmēju ar lodīšu pildspalvu, kāds pie mums ir sniegs, .. pārstāstīju Maskavas televīzijas raidījumu saturu. Šķiet, biju meitenes ieinteresējis: sanāca man apkārt, murmināja pateicības vārdus par acu atvēršanu īstajā brīdī.

Фохт, Николай. Похмельная книга. М.: Издательский дом «Довгань», 1997

Nr. 4

Sarežģīta ir radošā cilvēka pasaule, daudz sāpju nes sirdī rakstnieks, tomēr arī no šīs kategorijas ļaudīm dzejnieki izceļas ar vislielāko jūtīgumu, ar smalkāku un sarežģītāku psihisko struktūru. Varbūt tieši tādēļ dzejnieki ātrāk par citiem nonāk viltīgā alkohola tīklos. Viņi bezpalīdzīgi kūļājas šajos tīklos, cieš un iet bojā radinieku un biedru acu priekšā, viņu skumjās, izmocītās sejas izraisa empātiju, sauc pēc palīdzības, bet, tikko mēs steidzamies pie viņiem ar palīdzību, viņi mūk no mums projām. Sievu, māsu lūgumi un prasības, draugu padomi – aicinājumi uz skaidrību un saprātu – tiek noraidīti uzreiz, bet reizēm tos pavada aizvainojums, tie tiek uztverti kā iejaukšanās personīgajā dzīvē, vēlme ievainot pašapziņu.

Manu acu priekšā ir nodzērušies daudzi dzejnieki, tomēr neviens no mums, draugiem, neuzdrošinājās viņiem to pārmest: nedrīkst, nav pieņemts.

Дроздов, И. В. Унесенные водкой. О пьянстве русских писателей. СПб.: ЛИО «Редактор», 2001

Nr. 5

Dzeršanas periodos bērni atdzīvojās, kļuva ņipri un mundri, bet diezgan drīz iestājās spēku izsīkums un sekoja miegainība. Runājot zinātniski, sākotnējo uzbudinājumu nomainīja centrālās nervu sistēmas bloķēšana.

Drīz vien tēvi pamanīja, ka viņu bērni sākuši mācīties sliktāk, tiem bojājās rokraksts, viņi pieļāva daudz kļūdu rēķināšanā. Bez tam parādījās viņiem agrāk neraksturīga vieglprātība. Mācīšanās no galvas un atstāstīšana tiem padevās arvien grūtāk. Strauji izmainījās uzvedība: viņi kļuva arvien nekaunīgāki, lecīgāki un tai pašā laikā bija drūmi.

Ваганов, Н. Н. Монологи о пьянстве и детстве. Петрозаводск: «Карелия», 1987

Nr. 6

Tādējādi alkohols atņem strādniekiem, ierēdņiem un viņu ģimenēm pārtiku, ēdienu, apavus, mājokļus, kultūras priekšmetus (avīzes, grāmatas u.c.). No tā cieš ne tikai atsevišķu valsts pilsoņu labklājība, bet arī veselas ražošanas nozares (tekstila, šūšanas, ādas, pārtikas, poligrāfijas un citas), jo samazinās to apgrozījums: dzerošie pilsoņi, tērējot naudu iedzeršanai, mazāk iegādājas vērtīgos un nepieciešamos valsts rūpniecības izstrādājumus.

Тяпугин, Н. П. Народные заблуждения и научная правда об алкоголе. М.: Издательство Наркомздрава, 1926

Nr. 7

Kāds no kaimiņiem stāsta, ka vienu vakaru viņas vīrs Frānsiss “ļoti tumšā naktī aizgāja viņai pakaļ uz krogu, bet viņa, negribēdama nākt mājās, izlikās, ka ārā ir tik tumšs, ka viņa neko neredz. Viņš sacīja, ka aizvedīs viņu mājās pie rokas, un viņi nogāja pusceļu, bet tad viņa izlikās, ka pazaudējusi kurpi, un, tikko viņš atlaida roku un sāka taustīties pēc kurpes, viņa aizmuka atpakaļ uz krogu, ieslēdzās un mājās tā arī nepārnāca”.

Гудман, Р. Искусство провокации. М.: Бомбора, 2019

Nr. 8

Dabiski, tīri fiziska alkohola iedarbība uz cilvēka organismu pastāv. Bet var diezgan droši sacīt, ka tā nav tik būtiska, kā uzskatīts iepriekš. Alkohols ir biļete uz absurda teātri, kurā cilvēks ar tā palīdzību izspēlē noteiktu lomu spēli.

Васютин А. М. Как употреблять алкоголь долго, безопасно и с удовольствием. М.: Рипол Классик, 2008