Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Vashti Bunyan
Lookaftering
2005, Dicristina Stair Builders
Sejas izteiksme: nepieradināta zaķa smaids
Dziedātāja, kas iekļuvusi mūzikas enciklopēdijās kā “leģenda”, “kulta figūra”, “noslēpumainākā no...” – sešdesmitajos gados Rolling Stones producents Endrjū Oldhems viņu pamanīja dziedam Londonas ielās, piespieda parakstīt līgumu ar kompāniju Decca un ieskaņoja vienu dziesmu – Mika Džegera un Kīta Ričardsa Dažas lietas neiziet no prāta, kas tūdaļ pievērsa sev mūzikas biznesa haizivju uzmanību. Taču viņa aizmuka ar klejojošu hipiju baru zirgu pajūgā, divus gadus ceļoja pa Lielbritāniju, dzīvoja folkdziedātāja Donovana komūnā, rakstīja pati savas dziesmas un iekrita ierakstu studijas lamatās tikai 1969. gadā, kad ierakstīja 40 minūšu garu albumu Just another diamond day. Šoreiz viņa pameta mūziku uz ilgāku laiku, apmetās Īrijā un audzināja bērnus, taču dziesmas acīmredzot nelika mieru. Pēc 36 gadu pārtraukuma viņa izdod savu otro albumu – 35 minūtes garo Lookaftering, šoreiz ar Devendra Banharta un Animal Collective atbalstu. Šādu mūziku dēvē par postfolku, taču kritiķi piebilst – ja albums būtu ierakstīts pirms trīssimt gadiem, tas būtu skanējis tieši tāpat.