Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Vīzija par Pēteri Arāju
Londona: Folio Society, 2013
Tā tiešām ir sapņu vīzija, nevis aplam, kā pēdējā laikā latviešu valodā, lietots apzīmējums mērķiem vai iecerēm. Jauns viduslaiku cilvēks, vārdā Vils (par poēmas autoru nesatricināmas skaidrības nav, taču pieņemts uzskatīt, ka tas ir 14. gadsimta beigās dzīvojušais Viljams Langlands), skaistā, “maigā” maija dienā iemieg blakus čalojošam strautam Malvernas kalnos kaut kur starp Vusteršīru un Herifordšīru un redz alegorisku vīziju vai, pareizāk sakot, vīziju virkni, kur uz augsta kalna slejas tornis, bet dziļā ielejā grimst drūms cietoksnis un darbojas dažādu profesiju un raksturu ļaudis ar tādiem vārdiem kā Dūvels (Do-Well), Dūbets (Do-Better) un Dūbests (Do-Best). Tas tāpēc, ka vīziju – vai, pareizāk sakot, poēmas – mērķis, protams, ir noskaidrot, kādai jābūt patiesai kristieša dzīvei, kura kā tolaik, tā tagad rit starp debesīm un elli. Izrādās, ka ideālu iemieso vienkāršais, krietnais un nešaubīgi dievbijīgais Pīrss Plaumans jeb Pēteris Arājs – pretstats romantiskajiem un sarežģītajiem galma dzejas varoņiem. Laimīgā kārtā šī gandrīz vai “arāju tautas dzīvesziņa” tiek pasniegta labā dzejā (Folio ir bilingvāls izdevums, kur vidusangļu oriģināls iztulkots mūsdienu angļu valodā), un tas nozīmē, ka lasītājs var droši iegrimt pats savos sapņojumos, kam ar Pēteri vairs tikai attāls sakars.