Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Zane Matule
Performance Latvijā 1963–2009
Studijas bibliotēka
Rīga: Neputns, 2009
Konfrontējot sevi ar performanču veidotājas un pētnieces Zanes Matules konstatēto mākslas faktu, kas izrādījās arī manas dzīves fakts, es apjuku. Biju pieradusi domāt, ka atmiņas, kas mani saista ar dažiem grāmatā pieminētajiem notikumiem, kuru centrā bija Juris Pakalniņš (protams, režisors, taču tolaik vēl nepavisam ne izglītības un profesijas nozīmē – proti, viņš bija rūpnīcas “Straume” mākslinieks noformētājs, tāpat kā vairāki citi viņa draugi), kā arī ar citiem līdzīgiem un līdzvērtīgiem, taču grāmatā neminētiem 70.–80. gadu notikumiem, ir tikai privātas. Nepārprotiet, man nav nekas pret to publiskošanu. Es vienkārši apjuku, jo manai dzīvei nav koncepcijas, un tas dzīvi principiāli atšķir no performances. Ja esmu visu sapratusi pareizi, tad, šķiet, garu performanču virkni esam izspēlējušas kopā ar bērnības draudzeni vecumā no 5 līdz 8 gadiem, turklāt visperfektākās bija tās, kurās vispār nebija darbību, tikai stāsti par to, kas “notiek”, un no kurām nekas konkrēts, izņemot mūsu iespaidus, nav palicis pāri.