Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Žans Klods Boloņs
Celibāta un neprecēšanās vēsture
Maskava: Novoje ļiteraturnoje obozreņije, 2010
Žans Klods Boloņs vienmēr raksta tikai par intriģējošiem un krāšņiem tematiem. Kad šo grāmatu kāds sadomās tulkot latviski, varēsim vēl padiskutēt par terminu izvēli: oriģinālā to sauc “Histoire du célibat et des célibataires”, bet latviskais vārda “celibāts” lietojums, tāpat kā krievu valodā, ir piesaistīts vienam konkrētam aplūkojamās “parādības” aspektam. Zinātniski beletristisko grāmatu lasot, var justies kā entomoloģiskas kolekcijas vai herbārija aplūkotājs, kura acu priekšā atrodas uz adatām sasprausti, sakaltēti un pa gadsimtiem “pēc motivācijām” sašķiroti cilvēciņi – trakie, svētie, dumpīgie, radošie, traģiskie, parastie, Platons, Flobērs, Jēzus utt. – taču es nespēju aizmirst par stiklu, kas šķir vēstures vitrīnu un lasītāju, lai gan fakti, stāsti un interpretācijas ir aizraujoši. Pat aplūkojot tā saucamo mūsdienu pasauli, kurā jebkura norma ir tikai viena no daudzām iespējamām normām un dzīvošanai pa vienam vairumā gadījumu nav sakara ne ar Dievu, ne intelektu, ne sociālu protestu (un uz jautājumu, ar ko tai vispār ir sakars, varbūtējā atbilde ir – ar patērēšanas paradumiem šā vārda universālā izpratnē), ir ļoti interesanti, protams, – bet kaut kā “tālu”. Droši vien jau tāpēc, ka vienmēr paliek kaut kas tāds, ko cilvēks atsakās konceptualizēt.