Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ikdienā Kīts Hjūstons nodarbojas ar programmatūras radīšanu medicīnisku vizualizāciju veidošanai, bet, kā pats raksta, brīvajā laikā jeb naktīs aizraujas ar velobraukšanu, spēlē basģitāru un raksta par interpunkcijas jautājumiem. Savu interneta dienasgrāmatu “Šaubīgās zīmes” viņš sāka 2008. gadā pēc kāda drauga ieteikuma, un tapa dažādiem interpunkcijā izmantotiem simboliem veltītu eseju sērija. Lai gan Hjūstons allaž atgādina, ka rakstības vēstures un gramatikas jautājumos ir absolūts amatieris un autodidakts, pamazām vien šī aizraušanās ar punktiem, semikoliem, defisēm, domuzīmēm, zvaigznītēm un citām nu jau bieži vien par noslēpumainiem, nesaprotamiem vai augstprātību apzīmējošiem simboliem uzskatītām zīmēm kļuva tik nopietna, ka tika pārstrādāta un pirms diviem gadiem izdota grāmatā “Šaubīgās zīmes jeb Interpunkcijas, simbolu un citu tipogrāfisko zīmju slepenā dzīve” (W. W. Norton, 2014). Vai nu pirmās grāmatas panākumi, vai autodidaktiem nereti piemītoša progresējoša pašapziņa Hjūstonu pamudinājusi ķerties pie krietni ambiciozāka projekta, un šoruden dienasgaismu ieraudzījusi viņa grāmata, kas saucas vienkārši “Grāmata” (W. W. Norton, 2016) un ir veltīta grāmatas kā priekšmeta, parādības vai idejas vēsturei.