Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ar Instagram fotogrāfijām pārsteigt vai aizkustināt ir grūti – mēs zinām, ka tās ir pat kompozīcijas pamatprincipu analfabētam ērtā kvadrāta formātā uzņemamas bildītes, kuru amatieriskumu to autori vairāk vai mazāk sekmīgi cenšas nomaskēt, izmantojot dažādus programmā pieejamus filtrus, fokusa dziļuma korekcijas un rāmīšus. Visā šajā raibumā itin viegli var piemirst, ka jebkurš materiāls, rīks vai mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis pats par sevi jau ir neitrāls un rezultāts galvenokārt ir atkarīgs vien no tā, vai līdzekļa lietotājam ir kāda nebūt sajēga par to, ko un kāpēc viņš dara. Amerikāņu fotogrāfam Džošuam Vaitam sajēga ir bijusi, jo ikvienā viņa Instagram konta attēlā ir itin labi redzams gan tas, no kā viņš ir bijis apņēmības pilns atteikties, gan tas, pēc kādiem spēles noteikumiem dažādām lietām (un dažkārt pat dzīvām būtnēm) viņa ar iPhone tālruņa kameru uzņemtajos attēlos būtu jāparādās. Melnbaltajās, nedaudz ietonētajās uz neitrāla gaiša fona fotografētajās bildītēs ir vienīgi tas, ko Vaits mēdz atrast savā lauku mājas pagalmā. Vienalga, vai tas būtu krupis, sakaltusi sēklu pogaļa vai lapa – par ikkatru šādi fiksētu un dzīvē ātri pārejošu lietu gribas teikt, ka nu jau tā ir iemūžināta, lai arī pagalam vieglprātīgā un īsmūžīgā formātā.