Ar lepnumu paziņojam, ka mēs turpinām augt

Lai gan nevajadzētu lasīt nevienu e-pasta vēstuli, kas sūtīta tirgzinības nolūkos, reizēm es, kavējot laiku, tās tomēr atveru. Nav vajadzīgs vairāk par pāris sekundēm, lai pārliecinātos, ka tādas vēstules sastādītājs ir, iespējams, jauns un neizglītots cilvēks ar nepamatoti augstu pašnovērtējumu. Gandrīz nekad es viņu nepazīstu, bet tas nav arī vajadzīgs: viņu nodod valoda, pareizāk sakot, tās lietotāja vieglprātīgā attieksme pret valodu. Parasti šādas vēstules, izraisījušas patīkamu nīgrumu, uzreiz nonāk datora miskastē, taču, ja neizdodas pievērsties pašai nepatikai, var nedaudz apdomāt to, kas šajā nepatikā saistīts nevis ar mani, bet ar valodu.

Kaut kas ļoti riebīgs, piemēram, ir vārdkopā “ar lepnumu paziņojam”, ar kuru var gan norādīt uz kādu jaunu pakalpojumu, gan arī ievadīt ziņu par notikumu, kuru ziņas autors uzskata par visiem uzrādāmu sasniegumu.

“Ar lepnumu paziņojam, ka Latvijas riteņbraucēju Vienības braucienā piedalīsies arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis!” “Ar lepnumu paziņojam, ka mūsu komandai pievienojas dermatoloģe, veneroloģe Dr. med. [tāda un tāda]!” “No šodienas ar lepnumu paziņojam, ka mums ir pieejams vissvaigākais un visgribētākais Hurom 2. paaudzes sulu spiedes modelis.” “Ar lepnumu paziņojam, ka esam kļuvuši par vecākiem meitiņai, kura tikko nākusi pasaulē un sākusi savu dzīves ceļu” [paudis Karels Marks Šišons]. “Mēs ar lepnumu paziņojam, ka esam nekustamā īpašuma pārdevēji un uzskatām to par augstāko, pašu sarežģītāko un tajā pašā laikā arī interesantāko tirgošanās formu!” “Ar milzīgu prieku un lepnumu paziņoju, ka februāra sākumā mums ir gaidāmi zeltaino retrīveru kucēni.”

“Dermatoloģe, veneroloģe”, “2. paaudzes sulu spiedes modelis” vai “zeltaino retrīveru kucēni” savienojumā ar lepnumu rada komisku efektu, jo savienoti vārdi, kas pieder pie diviem dažādiem stiliem; varētu šķist, ka prezidenta vārds blakus lepnumam ieņem pienācīgu vietu, taču šeit nelaime vairs nav lepnumā, bet vārdā “paziņojam”. Jocīgākais šajā vārdu savienojumā ir neskaidrība, uz ko attiecas vārds “lepnums”. Lūk, piemērs, kas šo neskaidrību labi raksturo.

2014. gada 6. novembrī Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savā tvitera kontā ierakstīja angliski: “I proudly announce I’m gay...” Portāls Apollo ministra ierakstu tulko šādi: “Ar lepnumu paziņoju, ka esmu gejs.” Citi mediji, tostarp laikraksts Ir, mēģina frāzi iztulkot nedaudz “latviskāk”: “Lepni paziņoju, ka esmu gejs,” lai gan šādā tulkojumā vēl vairāk izceļas, ka lepnums attiecas nevis uz būšanu par geju, bet uz “paziņošanu”. Tādējādi ministrs, pirmajā savā tvitera ierakstā izmantojot tā saucamo mirkļbirku #proudtobegay, kas presē tika pareizi iztulkota kā “Esmu lepns, ka esmu gejs”, izteica tieši to, ko vēlējās teikt, turpretim nākamajā angļu valodas tvītā nevilšus pārnesa lepnuma jēdzienisko slodzi uz vārdu announce, “paziņoju”. Tiesa, īsti skaidri zināt es nevaru: var pieņemt arī, ka lepnumu viņā izraisījusi ne tik daudz piederība pie geju kopienas kā sava uzdrošināšanās par to paziņot.

Saprotams, ka pati gramatiskā forma “ar lepnumu” nav pārāk piemērota labskanīgu teikumu veidošanai latviešu valodā, un saprotams arī, ka latviešu valodas vārdnīcas tādu vārdkopu nepiemin. Tomēr var pārskatīt prievārda “ar” lietošanas iespējas; LLVV starp citām uzrādīta šāda: “Norāda uz darbību vai stāvokli, kas pavada galveno darbību un to raksturo.” Kā piemērs tiek minēts “ar baudu lasīt”. 1987. gadā Avotā iznākušajā “Latviešu valodas vārdnīcā”, kas pazīstama ar savu stipri vien liberālāko attieksmi pret latviešu valodu, īpaši – krievu valodas ietekmes ziņā, prievārds “ar” izpelnījies manu pārdomu mērķim atbilstošāku nozīmi – vārdnīcā 10. “ar” nozīme ir šāda: “Kopā ar sekojošu vārdu izsaka darbības veidu, raksturu, intensitāti, attieksmi pret ko.” Piemēram, “paņemt ar varu”. Un viss, nekādu citu iespēju. Tādējādi saskaņā ar šādu skaidrojumu, stingri ņemot, iznāk, ka Rinkēviča paziņojumā “lepnums” patiešām izsaka attieksmi pret “paziņošanu”, iezīmē tās (paziņojuma) “raksturu” (lepni).

Ņemot vērā, ka greizās valodas lietotāji ir tieši komunikatīvo sfēru censoņi, kuri savas iemaņas lielā mērā apguvuši angliskajā internetā vai kursos, var pieņemt, ka “ar lepnumu paziņoju” iesūcies latviešu valodā tieši no angļu valodas. Lai arī angliski teikt “with pride announce” (kā tiešs pārnesums latviski arī ir “ar lepnumu paziņoju”) nav īpaši labskanīgi, taču nezin kādēļ tieši šāds lietojums un līdz ar to tulkojums plaši izplatījies, it kā pierādot, ka tieši smagnējākās valodas formas vieglāk kļūst par kancelejismiem. Tiesa, lepnuma izmantošana biznesa paziņojumos ir internacionāla parādība, lai arī reti tas tiek lietots klamzīgajā formā “ar lepnumu”. Izņēmums ir krievu valoda, kur pati vārdkopa “с гордостью” ir stabils ideoloģiskā arsenāla ierocis jau kopš padomju laikiem.

“С гордостью сообщаем вам, что MAGICSTRIPES теперь продаются в Colette в Париже!” Vai arī tāds pasaules revolūcijas stilā izpildīts angļu izteikuma tulkojums: “Мы с гордостью сообщаем вам, что в саундтреке игры “Сталин против марсиан” участвует группа АНЖ” (Comrades! We are pleased to announce that your new favourite band ANJ is now a part of the Stalin vs. Martians soundtrack!), no kura labi redzams, ka ar kancelejismu “ar lepnumu” tulkota ierasta angļu vārdkopa “we are pleased”.

Taču Staļina pieminēšana mani uzvedināja ieskatīties arī padomju presē, un šī ieskatīšanās nedaudz sašūpoja manu glīti uzbūvēto angliskā aizguvuma konstrukciju, jo bija skaidri redzams, ka krievu “с гордостью” bieži vien tika tulkots, izmantojot vārdkopu “ar lepnumu”. Tiesa, šāda tulkojuma gadījumi mani vienlaikus arī nedaudz izklaidēja: “Visas pasaules priekšā mēs ar lepnumu un nesatricināmu pārliecību paziņojam, ka, sekmīgi realizējuši 1917. gadā ar Oktobra revolūciju iesākto sociālisma celtniecību, mēs stingri un droši ejam uz priekšu pa ceļu, ko norādījis...” Tālāk LNB internets man lasīt neļāva, bet tāpat bija skaidrs, kurš ko bija norādījis biedram Ņ. Hruščovam, kura runa, uzstājoties pirmā padomju kosmonauta sagaidīšanā 1961. gada 14. aprīlī, šeit citēta (Cīņa, 1961. g. 15. aprīlis). “Mēs savu savienību nosaucām par komunistisku, – ar lepnumu paziņoja delegāti. Bet Vladimirs Iļjičs maigi atbildēja: – Nosaukums vien neko neizsaka,” paziņo vēstures zinātņu kandidāts A. Acarkins rakstā “Komjaunatnes dzimšana” 1958. gada 25. martā avīzē Padomju Jaunatne. Interesantu vārdkopas lietojumu ievēroju 1954. gada 31. janvāra piezīmītē “Kolchoza darba panākumi”: “Nesen kolchozā notika pārskata sapulce, kur priekšsēdētājs b. Sorokins ar dibinātu lepnumu paziņoja kolchozniekiem, ka šogad par 1953. gada darba rezultātiem ir iespējams izsniegt uz katru izstrādes dienu 2,2 kg graudu un 9,9 rubļus naudas caurmērā pa visu kolchozu.” Interesants šis lietojums man šķita ne vien tāpēc, ka norādīja uz laiku, kad kolhozniekiem nekādu algu vispār nemaksāja, bet arī tādēļ, ka labu brīdi nespēju izdomāt, kāds krievu vārds tulkots kā “dibināts”. Nolēmu, ka tas pārnesies no vārdkopas “с законной гордостью”. Starp citiem lepnumu pastiprinošiem apzīmētājiem pievērsa uzmanību “nelietīgs” – ar “nelietīgu lepnumu” kaut ko bija paziņojis ASV aizsardzības ministrs.

Samierinājies ar pieņēmumu, ka paziņošana “ar lepnumu” tajā laikā latviešu preses valodā ieplūda, tulkojot krievu valodas “с гордостью”, ar šausmām atklāju, ka “ar lepnumu” šis tas tika paziņots arī pirmskara presē. Īpaši mani pārsteidza vārdkopas lietojums O. Henrija stāsta tulkojumā 1924. gada Ilustrētā Žurnālā: “Ar lepnumu es tev paziņoju, ka man ir daudz labaki eeskati par damu talanteem un politiskām spējam.” Tulkotājs bija parakstījies kā V. G. [Valdis Grēviņš?], stāsta nosaukums bija “Sievietes vara”, un es nepaslinkoju, lai O. Henrija tekstu atrastu. Angliski stāsta nosaukums bija grūti tulkojamais “The Hand That Riles The World”, un meklētais teikums skanēja šādi: “I’m proud of having a higher opinion of the talent and the powers of negotiation of ladies.” Kāpēc V. G. bija nolēmis to iztulkot kā “ar lepnumu paziņoju”, tā arī man paliek mīkla: nācās vien pieņemt, ka vārdkopai ir garāka vēsture, nekā man patika domāt.

Un vēl pavisam nedaudz par lepnumu.

Lai uz ko attiektos lepnums vārdu savienojumā “ar lepnumu paziņoju” – vai tā būtu pati paziņošana vai arī tas būtu paziņojuma saturs, par ko ziņotājs izjūt [dibinātu] lepnumu –, nākas atzīt, ka manu nepatiku pret šo formulu izraisa ne vien amizantais lietojums, reklamējot vai stāstot kaut ko banālu, bet arī aizspriedumi pret lepnumu kā personības īpašību. (“1. Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa,” kā raksta LLVV.) Iespējams, ka mani aizspriedumi pret lepnumu pat nav tīri individuāli; sev par domu biedru varu aicināt dižo latviešu valodnieku Kārli Mīlenbahu: “Lepns – 1) stolz, hochmütig (eine dem echten Letten verhasste und daher von ihm in vielen sprichwörtlichen Redensarten verspottete Eigenschaft).”[1. Lepns, augstprātīgs (īsta latvieša ienīsta īpašība, kuru viņš izsmējis daudzos sakāmvārdos).] Kā piemēru starp citiem Mīlenbahs min: “Kad tu lepns paliktu!”