Skola, sēnes

Joprojām daudzi latvieši saka, ka nezinot, par ko balsot.

(Nacionālā Neatkarība, 1995. gada 26.–29. septembrī)

Kādas domas manī raisa šis teksts? Kādas atmiņas jundī? Tās ir no laika, kad gāju skolā, un teksts liek man drusku salēkties. Jo mums bija latviešu valodas skolotāja, kas šajā teikumā veiktu pasvītrojumu “saka, ka” un klāt pierakstītu “fui”. Es joprojām izvairos no šādas asonanses, bīstos kakas. Bet citi, lūk, nebaidījās.

Rudens ir ne tikai skola. Diezgan bieži apciemoju FB lapu “Latvijas Mikologu biedrība un draugi”. Tur liek atrasto sēņu bildes un apspriež, taču citā līmenī nekā pārējās sēņu lapās. Ar gaileni te nerādies. Nesen manīju, kā kāda jauna lietotāja savu atradumu papildināja ar joku, uz ko grupas administratore norādīja, ka šai grupā par šādu joku var “smagi norauties”. Ne jau jociņš bija nekorekts vai kāds, tikai redzēts biežāk nekā gailene. Lūk, atrodams arī Rīgas Balss skolnieku lapā, lasītājas iesūtīts:

– Vai visas sēnes var ēst?

– Jā, bet dažas tikai vienreiz mūžā.

Antra

Rīgas Balss, 1998. gada 26. septembrī

Var smīkņāt, bet var arī apbrīnot jociņa dzīvīgumu. 25 gadi vismaz! Domāju, izvilks visus 30. Pasaule mainās lēnāk, nekā mēs domājam. Piemēram, kā gājis šim paredzējumam:

Vai 2000. gadā sievietes vairs nebūs vajadzīgas?

Mistiskā Sensācija, 1995. gada septembrī

Laikraksts Mistiskā Sensācija gan vairs nepastāv.

Vēl kāds drosmīgs paredzējums. Laikraksts stāda priekšā jaunos dzejniekus, kas vasarā pabijuši nometnē “Aicinājums”. Citu starpā citēts arī šis dzejolis:

Kobein, tu esi līķis,

bet es esmu te.

Par mani pasaule runās,

Tev skauž?

Es tevi dievinu, nē, es

Tevi cienu.

Bet es būšu labāks, Kobein…

Tu nezināji, ka būšu es pēc

1994-tā.

Ingus Rubenis

Rīgas Balss, 1998. gada 1. septembrī

Vai piepildījās dzejnieka paredzētais? Ne jau nākotne, bet pagātne ir svarīga. Es savulaik apgalvoju, ka Elsbergs par Lenonu gan uzrakstīja, bet mūsu laika dzejnieki par Kobeinu ne. Te nu man nākas atzīt savu kļūdu un atgriezties skolā.