Patiesība pieder tautai

 Ideja par absolūto grāmatu

Viss sākās 1728. gadā, kad Efraims Cemberss saņēma no tipogrāfijas svaigi nodrukātos Universālās mākslu un zinātņu vārdnīcas divus sējumiņus (in folio), nodēvējot šo grāmatu par Cyclopaedia (grieķu val. enkyklios riņķa + paideia izglītība). Ne termins, ne pati ideja nebija nekas jauns, tā jau viduslaiku latīņu valodā dēvēja pamata izglītību, kas apgūstams ikvienam. Jauna bija attieksme pret zināšanām, kas šādā veidā tika padarītas par publiski pieejamu preci. Vienkopus savākti, īsie apraksti par svarīgākajiem zinātņu atklājumiem un jēdzieniem radīja priekšstatu par to, ka eksistē vispāratzīts patiesības kopums, ko atliek izlasīt, lai cilvēks varētu sevi uzskatīt par izglītotu. Zināšanu kults pieņēmās spēkā, un pēc daudzkārtējiem Cyclopaedia izdevumiem angļu valodā, arī franču grāmattirgotāji sarosījās. Izdevējs Andrē de Bretons piedāvāja filozofam Denī Didro veikt Džona Milza un Gotfrīda Seliusa grāmatas tulkojumu franču valodā taču aizrautīgais Didro drīz vien saprata, ka daudz lielāku baudu viņam sagādātu jauna un plašāka izdevuma sakārtošana, par pamatu ņemot vadošo franču intelektuāļu sarakstītus vārdnīcas šķirkļus. 1750. gadā šis darbs tika uzsākts ar ievērojamu finansiālu atbalstu un Francijas valdības piekrišanu. Pirmais sējums nonāca pie pasūtītājiem gadu vēlāk, taču pilnībā darbs tika pabeigts tikai 1772. gadā. Pirmo sējumu tirāža bija 2000 eksemplāru, taču drīz vien tā dubultojās. Šajā laikā Enciklopēdija, kurā paustas reliģiskās iecietības, brīvdomības, zinātnes progresa un demokrātijas idejas, tika nodēvēta par pretvalstiskas sazvērestības instrumentu, daudzi autori, kas sākumā ar entuziasmu iesaistījās projektā, no tā novērsās, kad sajuta, ka tas nepatīkami ietekmē viņu reputāciju.

Izdevums, kas tika iesākts kā vēl nebijuša kolektīvā darba produkts, tika pabeigts, pateicoties vien paša Didro spītībai un pašaizliedzībai. Pēdējie sējumi tika rakstīti un rediģēti slepus, baidoties no varas iestāžu rīkotajiem reidiem un kratīšanām. Sabeidzis redzi, labo slavu un faktiski nonācis ārpus likuma, Didro pieredzēja arī to, ka tipogrāfijas īpašnieks izgriezis no riskantākajām slejām visus izteikumus, ko varētu uzskatīt par antiklerikāliem. Tomēr šī enciklopēdija kļuva par simbolisku jaunā laikmeta sākumu un paraugu visām turpmākajām enciklopēdiskajām vārdnīcām, kas dažu gadsimtu laikā kļuva par autoritatīvāko un reprezentablāko zināšanu avotu.

Es zinu to, ka...

Terminu wiki pirmoreiz ieviesa programmētājs Vards Kaningems, kas bija ievērojis Honolulu lidostā starp termināliem kursējošo autobusu ar iesauku Wiki-Wiki. Havajiešu valodā tas nozīmē “straujš” un izklausās pēc angļu vārda quick aliterācijas. Kaningems to izmantoja, lai marķētu īpašu tīkla programmatūras tipu, kas paredz ātru un vienkāršu satura papildināšanu, ko veic jebkurš attiecīgā tīkla lietotājs. Vēlāk, kad parādījās wiki mājaslapas, tapa leģenda, ka šis nosaukums ir akronīms no “What I know is" (Es zinu to, ka) - visdrīzāk tāpēc, ka šī tehnoloģija tika plaši izmantota informācijas papildināšanai ar faktiem vai viedokļiem, ko piedāvāja konkrēti, lai arī anonīmi interneta lietotāji.

Taču jauns laikmets sākās 2001. gadā, kad Džimijs Velšs un Larijs Sangers radīja atvērta tipa enciklopēdiju, sākumā nodēvētu par nupedia, taču drīzumā tika reģistrēts domēna vārds wikipedia un ieviests rakstu rediģēšanas princips, kas ļauj ikvienam labot jau uzrakstīto tekstu. Kopš pašiem pirmsākumiem to ir darījuši brīvprātīgie, kuru vārdus un izglītības līmeni neviens nepārbauda. Vienīgais kritērijs tam, vai jūsu ierakstītā informācija tiks atzīta par patiesu un saglabāta, ir citu lasītāju viedoklis. Šī pieeja būtiski atšķīrās no Didro priekšstatiem par zināšanu patiesumu, taču tā nebūt nav jauna. Kopš 20. gadsimta sākuma dažādās filozofiskās sistēmās ir mēģināts pamatot patiesuma kritērijus zinātniskās pētniecības situācijā, kur vērojams aizvien pieaugošs pētnieku daudzuma un līdz ar to - viedokļu skaits. Ja par patiesu jāuzskata tas, kam piekrīt lielākais vairums attiecīgās jomas zinātnieku, tad ko iesākt ar mazākuma viedokli, kuram ir tikpat spēcīgi, zinātniski pamatoti argumenti? Džimijs Velšs, kas studēja finanses, brīvajā laikā aizrāvās ne vien ar lomu datorspēlēm, bet arī ar rakstnieces un filozofes Ainas Rendas (īstajā vārdā - Alisa Rozenbauma) izstrādātajām “objektīvisma” idejām. 1989. gadā viņš atvēra internetā diskusiju kopu, kurā interesenti varēja apmainīties ar viedokļiem par objektīvisma tēmu. Tobrīd tie bija lielākoties datorspeciālisti un tā dēvētie tehnokrāti, nevis akadēmiski filozofi, tāpēc kopas vēstuļu lasītājam nācās saskarties ar visdažādākajiem viedokļiem. Parasti šādos gadījumos bija pieņemts, ka viens no viņiem ir administrators, kurš pārskata iesūtīto tekstu un izlemj, vai tas ir uzmanības vērts. Velšs izvēlējās citu taktiku un ļāva līdzautoriem lielāku brīvību, kas atbilda viņa paša liberālajiem un pat anarhistiskajiem uzskatiem. Šķiet, tieši šajā brīdī nostiprinājās viņa pārliecība par to, ka atvērtā modeļa diskusija pietiekami plaša dalībnieku loka apstākļos noved pie patiesības daudz drošāk, nekā rediģēts vai individuāls viedoklis. Viņš aizvien vairāk iesaistījās jaunu interneta biznesa projektu izstrādē, kuru mērķis bija dot lietotājam iespēju ātrāk un drošāk atrast meklējamo informāciju - tie bija dažādi alternatīvie interneta vietņu indeksi, meklētāji (gnuhoo kā alternatīva yahoo, šobrīd - gmoz.com) un tīkla ķēdes (lapas, kas veltītas līdzīgai tematikai un satur norādes uz citām tādām pašām lapām), kuru uzturēšana un paplašināšana ir pašu lietotāju ziņā. 1999. gadā viņam rodas jauna ideja un darbā tiek pieņemts pirmais darbinieks. Šajā pašā laikā pazīstamais interneta hakeris un cīnītājs pret autortiesībām Ričards Stolmens (nikneims RMS) saraksta eseju “Brīvā universālā enciklopēdija un izglītības resurss”. Velšs gan apgalvo, ka vikipēdijas ideja viņam radusies neatkarīgi no Stolmena, taču par ciešu saistību liecina fakts, ka tobrīd Veilzs reģistrē domēna vārdus nupedia.org un gnupedia.org, kas nepārprotami norāda uz Stolmena radīto operatīvo sistēmu GNU. Minētā, 2000. gadā sarakstītā eseja sākās ar vārdiem: “Vispasaules tīmeklim ir potenciāls kļūt par universālu enciklopēdiju, kas nosedz visas zināšanu nozares, par pilnu mācību kursu bibliotēku.” Savukārt Džimija Velša nolīgtajam darbiniekam Larijam Sangeram bija nupat iegūts doktora grāds filozofijā, viņa disertācijas tēma bija “Epistēmiskais loks: eseja par metapamatojuma problēmu”, bet darba pienākums - izveidot jauna veida enciklopēdiju, kuras saturu radīs neierobežots skaits nevienam nepazīstamu cilvēku.

Kolektīvais saprāts Floridā un Seulā

Piecu gadu laikā Vikipēdija ir kļuvusi ne vien par visplašāko, bet arī par visbiežāk citēto informācijas avotu. Tajā ir atsevišķas sadaļas 250 valodās, kopš 2003. gada - arī latviešu valodā. Visstraujāk papildinās turku valodā sarakstīto šķirkļu skaits. Šobrīd Vikipēdija atrodas 100 serveros, no kuriem lielākā daļa izvietoti Tampā, Floridas štatā, bet papildus serveri - Amsterdamā un Seulā. Vikipēdijas uzbūve, programmatūra, darbības principi ir atklāti un brīvi pieejami. Tiek saglabātas arī pilnīgi visas redakcijas versijas ikvienam šķirklim - ja lasītājam rodas kādas šaubas par faktu pareizumu, viņš var salīdzināt jaunāko versiju ar iepriekšējām un pat piedāvāt savu. Populārākajiem šķirkļiem šo redakciju ir ļoti daudz. Raksts par Džordžu Bušu ir ticis rediģēts vairāk nekā 30 000 reizes un šobrīd ir slēgts izmaiņām, raksts par pašu Vikipēdiju ir otrajā vietā ar 18 tūkstošiem redakcijas variantu un joprojām gaida jūsu ierosinājumus. Viens no kritērijiem, kas tiek ņemts vērā, pārbaudot jaunas rakstu redakcijas, ir apmeklētāju daudzums - ja to ir pietiekami daudz, gan jau kāds no viņiem pamanīs kļūdas vai aplamības un izlabos. Ja kādam šķirklim ir maz lasītāju, tas tiek uzmanīts rūpīgāk - automātiska uzraudzības sistēma ziņo redaktoriem, kas uzņēmušies šefību par attiecīgo tēmu vai nozari, lai pārbauda jaunievedumus. Daļai tekstu var izdarīt izmaiņas jebkurš, bet daļai - tikai reģistrēti lietotāji. Nevienu neinteresē, vai jūs esat skolnieks vai profesors, būtiskākais ir atsijāt blēņdarus (izjokoties var atsevišķā mājaslapā uncyclopedia.org) un ļaunprāšus, atstājot tos, kas patiesi ieinteresēti drošticamas informācijas apkopošanā. Reģistrēto lietotāju pamatmasa ir vai nu rakstu autori vai arī tie, kas interesējas par kaut ko pavisam konkrētu. Citi, kas ar zināmu regularitāti piedalās kopējā darbā, ir rēķināmi pāris tūkstošos. Viņus var dēvēt par redaktoriem. Viņi labo un pieslīpē rakstu saturu, kontaktējas ar speciālistiem, dzēš neatļauto saturu un izvieto paziņojumus, piemēram - “šai raksta sadaļai nepieciešama speciālista pārbaude”. No viņu vidus tiek ievēlēti administratori un arbitrāžas padomes, kas izšķir strīdus gadījumos, kad vairākiem autoriem ir nesamierināmi viedokļi. Tas nenozīmē, ka gala rezultātā tiek pieņemts viens pareizais viedoklis, vienošanās notiek par to, kādā veidā abi viedokļi būtu atspoguļojami attiecīgajā rakstā. Strīds nenotiek par to, kas ir patiesība, bet gan par to, kas būtu jāraksta. Šajā brīvprātīgo korpusā ir arī cilvēki, kas iegulda regulāru un smagu darbu - tie ir kādi divdesmit programmētāji vai ar internetu saistīti cilvēki, viņu interneta nikneimi ir zināmi un ieguvuši stabilu autoritāti, taču tas nenozīmē, ka šeit darbotos kāda elitāra hierarhija. Brīdī, kad process kļuva nevadāms, tā radītāji uzrakstīja manifestu ar nosaukumu “Kas Vikipēdija nav?”, jo vienīgais veids, kā definēt topošo produktu, bija izslēgšanas metode. Tur bija teikts: “Vikipēdija nav papīra enciklopēdija. Tā nav vārdnīca, tāpēc neievietojiet šeit vārdu skaidrojumus. Tā nav oriģinālu ideju publicēšanas vieta. Tā nav brīvā tribīne reklāmai, propagandai vai aicinājumiem. Tā nav norāžu vai failu krātuve. Tā nav interneta dienasgrāmata, bezmaksas servera vieta. Vikipēdija nav arhīvs, kurā uzglabāt aforismu vai citātu krājumus, telefona numurus, adreses vai televīzijas programmas. Tā nav vieta, kur uzglabāt ceļojumu piezīmes, instrukcijas, ceļvežus, mirušo draugu vārdus un tamlīdzīgi. Tā nav pareģojumu grāmata, kurā aprakstīt vēl nenotikušus notikumus. Vikipēdija nav cenzējama. Tā nav izmantojama par kaujas lauku. Tā nav nedz anarhija, nedz demokrātija, nedz birokrātija.” 2001. gada oktobrī Vikipēdijā piereģistrējās lietotājs ar vārdu The Cunctator (latīņu valodā - paildzinātājs), kurš aktīvi iesaistījās rediģēšanā un aizstāvēja anarhisma un radikālas atvērtības idejas. Sangers nespēja pieņemt šādu pieeju un uzsāka redakcionālu karu, kas izvērsās par vairākus mēnešus ilgu viena un tā paša raksta labošanu, nespējot panākt neitrālu un objektīvu viedokli. 2002. gadā Larijs Sangers iesniedza atlūgumu, un kopš tā brīža Vikipēdijai nav galvenā redaktora. Lietotājs The Cunctator joprojām ir viens no diviem aktīvākajiem Vikipēdijas redaktoriem, kura ieguldījums rakstu pieslīpēšanā ir milzīgs.