Elles mašīna

Prusta romānā Marsels, iemīlējies Albertīnē, baidās tai pieskarties. Viņa mīlētājam ir viss, viss, viss – gan dieviete, gan dzemde, kā teiktu Viesturs Rudzītis. Lūk, un salonīgā tērzēšanā ar Marselu Albertīnei, pašai to nemanot, iesprūk vārdiņš, teiksim, “kruta” – vārdiņš nevis no augstākās sabiedrības leksikas, bet no pērkamas sievietes pasaules, no kuras patiesībā Albertīne arī nāk, tikai Marsels to nezina, jo ir iemīlējies. Šī paša iemesla dēļ Marsels vārdiņu “no citas pasaules” palaiž gar ausīm, toties tūlīt pēc tam viņš saprot, ka drīkst Albertīni noskūpstīt: valoda viņam atklājusi patiesību, kuru viņš ar savu tā brīža psihisko stāvokli nespēj saskatīt, proti: Albertīne nav neaizskarama dieviete, kā viņam šķiet.

Tāds citpasaulietis iesprūk Andreja Volmāra kulturālajā valodā, kad viņš LTV1 sižetā stāsta par JRT iestudējumu “Kārkli”: “Uz skatuves spridzina Guna Zariņa, Baiba Broka, Andris Keišs, Ģirts Krūmiņš un viņš, kas spēlē velnu.” Cilvēkam, kurš nav pazīstams ar interneta un populārās kultūras slengu, varētu šķist, ka JRT aktieri tēlo partizānus vai pirotehniķus, tak nē: Volmārs vienkārši grib teikt, ka viņi spēlē aizrautīgi, lieliski, žilbinoši, proti, viņi “žilbina” vai “uzmirdz” (kas ir vārdi “no šīspašas sērijas”). Iespējams, ka teātra apskatnieks apzināti izmanto šo pretīgo dzeltenās preses vārdeli stilizācijas nolūkā, tiecoties, tā teikt, būt tuvāk tautai, bet var būt arī, ka viņš savu “spridzināšanu” nedzird: tādā gadījumā viņš nevilšus atklāj, kurā pasaulē patiesībā dzīvo, – ne velti šādiem vārdiem bieži izsakās rubrikas “dzīvesstils” un “izklaide” autori.

Vārdiņa funkcionēšanas vidi un biežumu lietišķi uzrāda interneta meklētājs: ierakstot tajā “spridzina”, jūs nenokļūsit vis pie ziņām par terora aktiem, bet galvenokārt pie kaut kā šāda: “Internetu spridzina miss Dzelzs dibens, kura ielikusi savu treniņu video – skats no aizmugures.” Interesanti, ka parasti “spridzināt” tiek lietots bez papildinātāja (spridzina – ko), bet šeit skaidri un gaiši spridzina internetu, un ir labi saprotams, ka to nevar izdarīt parastā veidā – vārds tiek lietots pārnestā nozīmē (tādēļ šur un tur tas tomēr drošības apsvērumu dēļ tiek ielikts pēdiņās). Ziņās “Dzelzs dibens spridzina internetu” un “spridzina cilvēkus Turcijā” (news.lv 2016.gada 10.oktobrī) joprojām labi saskatāma tā divu pasauļu atšķirība, par kuru runāju iepriekš. Pie kuras pasaules piederēt, tas nepavisam nav jautājums par to, kādus vārdus savā valodā izvēlēties.