Starp debesīm un zemi

Lai gan savā 40 gadus ilgajā zinātnieka un mākslinieka ceļā Vans Dajou ir pētījis daudz ko, viņa pētījumu centrā ir jautājumi par Ķīnas garīgās kultūras sākumu sen pirms senākajiem rakstītajiem tekstiem. Pētot, atšifrējot un skaidrojot dažādu kultūru senākos ornamentus, Vans Dajou nonācis pie neticami vienota un pirmatnīga cilvēku pasaules redzējuma. Šajā redzējumā harmoniski sader pēdējie 26 000 gadu cilvēces laika, cji uzkrāšana galvvidus piltuvē, prasme saprast telpu un tās optimālu iekārtojumu cilvēka dzīvei un nepieciešamība savienot debesis un zemi. Viņš runā kā zinātājs, un viņa runas pārliecinošais miers saistīts ar to, ka viņam nav vajadzības par to nevienu pārliecināt. Vairāk nekā 30 monogrāfiju un 200 zinātnisku rakstu autors publicējas tikai ķīniešu valodā. Tie, kas viņu pazīst, saka, ka otra tāda Ķīnā nav. Man ir aizdomas, ka ne tikai Ķīnā.

Pateicība Kristiānai Melderei par neatsveramu palīdzību šīs publikācijas sagatavošanā.

A.R.

Vans Dajou: (Rāda hieroglifus grāmatā.) Šis ir ļoti interesanti. Es agrāk biju redzējis tikai apakšējo daļu. Nebiju redzējis šo augšējo faņ zīmi. Senatnē to izrunāja kā fen, tāpat kā vēja zīmi.

Broņislavs: Šim fen papildu nozīme ir “vējš”. Skaties, te rakstīts Suižeņ, tas ir, “uguns radītājs”. Viņš ir ķīniešu civilizācijas protagonists, tāds kā senākais priekštecis. Viņš izgudroja sanskritu, faņjui, kā ķīnieši to sauc. Lūk, šis Lifaņs radīja Faņu dzimtas totēmu, kas vienlaikus bija arī fen jeb vēja totēms, tāpēc vējš ir viņa dzimtas simbols. Laika gaitā dzimta izpletās, un Suižeņs radīja rituālus un paražas, tātad arī ētiku.

Vans Dajou: Šo kungu sauc Lielais Faņs valdnieks.

Broņislavs: Viņa pilnais vārds ietver apzīmējumu “imperators”. Tātad šis Sui dafaņ jeb “varenais vējš” nozīmē dzjiaodzju jeb “leņķis”.

RL: Tikai paskaidro man kā nezinātājam: šī ķīnzīme “vējš” ir pierakstīta pirms 28 tūkstošiem gadu?

Broņislavs: Gandrīz pirms 30 tūkstošiem.

RL: Kā jums šķiet, kad parādījās pirmās ķīnzīmes?

Vans Dajou: Ir deviņas ķīnzīmes, kas radās vienlaikus ar šo zīmi. Helaņa kalnu apvidū ir sastopamas vēl aptuveni 60 ķīnzīmes.

RL: Tikpat senas?

Vans Dajou: Jā, jā. Bet citā vietā ir vēl deviņas.

RL: Jūs pats tur esat bijis un tās redzējis?

Vans Dajou: Šīs es redzēju pats, bet šīs deviņas ne. Šo es nofotografēju pats, kad turp devos. Šī arī ir mana fotogrāfija. Šo es pats bildēju, arī šīs divas. Tagad tās atrodas muzejā. Šīm zīmēm ir 30 000 gadu. Lūk, šī plāksne ir no muzeja, arī tā ir aptuveni 30 000 gadu veca. Šī pirmā ķīnzīme ir faņ. Otrā ķīnzīme ir sjun – “jaunākais brālis”. Trešā ķīnzīme ir huodzjui – “uguns lāpa”. Lūk, šis huo ir “uguns”. Šī faņ ķīnzīme ir tāda pati kā tā, kuru nupat apskatījām. Šis faņ sjun jeb “vēja brālis” ir šamanis. Šī pirmā džu ķīnzīme apzīmē uguns iegūšanu no koka. “Uguns lāpa” jeb huodzjui ir viens no uguns veidiem. Lūk, šī ķīnzīme apzīmē gan ēnu, gan zemi.

Broņislavs: Biao – tas ir tāds kā gnomons, saules pulksteņa rādītājs, kurš nosaka ēnas garumu un virzienu.

Vans Dajou: To sauc par debesu stumbru, un tas ir veidots no akmens. Līdz ar to šī ir ideogramma. Bet šis ir Bei Dou jeb Lielie Greizie Rati. Šajā rindā ir sešas ķīnzīmes. Pastāv vēl divas citas, kas radušās ap to pašu laiku, bet tās es neesmu redzējis. Šī pieder pie saņsjin.

Broņislavs: Tā ir tāda saņsjindui kultūra Sičuaņas provincē.

RL: No kura laika tā ir?

Vans Dajou: Tai ir 4000 gadu. Šanu, Džou dinastija. Bet šī jau ir maiju kultūra. Arī šī ir maiju kultūra. Šī zīme ir no Guansji autonomā rajona. Šī mazā ķīnzīme lejā ir Jaņdzi, Devīto debesu tumšā jaunava, kura izgudroja aušanu. Šis ir indiešu lielais Faņ. Šī ir navaho indiāņuzīme. Šis ir meksikāņu lielā Faņ attēlojums. Šeit cilvēks tur rokās degošu lāpu. Lūk, šeit tas pats tēls ir izgrebts no nefrīta. Viņam galva pēc formas līdzinās pudeļķirbim. Šis ir viens no indiešu huobi, ko Eiropā sauc par labirintu. Šie ir Spānijas alu zīmējumi. Šis ir Suižeņ, un šis ir īpašs jau apskatītās uguns lāpas veids. Šis ir tas huodzjui instruments. Šis atkal ir Faņ.

RL: Tā arī ir labirinta zīme?

Vans Dajou: Jā, bet labirinta zīme vienlaikus ir arī totēms. Paskatieties uz šo. Tas ir Faņ, bet šis ir Sui uz bruņurupuča bruņām. Tā ir bronzas laikmeta dzjaguveņ rakstība. Šis arī ir viens no Faņ savienojumiem, tā saucamā “uguns pērle”. Paskatieties uz šo, šī ir mērvienība, to sauc par “debesu či”. Šeit kopā ir septiņas čiiedaļas un sešas atstarpes, to tā arī sauc – par septiņām rindām un sešām atstarpēm. Septiņu līniju un sešu atstarpju shēma. Un te ir shēmu veidošanas pamācība. Mūsu tikko aplūkotā attēla centrā ir četri punkti. Šī ir, tā teikt, shēma, kā veidot labirintu. Patiesībā šie četri punkti apzīmē astoņus virzienus. Bet šo zīmi senajos tekstos lasīja kā sui, tāpat kā to Suižeņ, kurš radīja uguni. Es viņu saucu par uguns senci. Šos četrus punktus var savienot. Te attēlots, kā saule lec ziemeļaustrumos un riet ziemeļrietumos. Tie ir vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā. Tādēļ to sauc par augstākās dienas debesu ceļu, jo saule tad atrodas visaugstāk. Un, kad šis punkts nonāk līdz šim punktam, rietumi un austrumi atrodas vienā līmenī. Citiem vārdiem, tās ir divas dienas – rudens un pavasara ekvinokcija. Ja saule lec austrumos, bet riet rietumos, tā ir vasaras saulgriežu diena. Un, ja saule lec dienvidaustrumos, bet riet dienvidrietumos, tā ir ziemas saulgriežu diena, ko sauc par īsās dienas debesu ceļu. Tie ir ziemas saulgrieži – gada īsākā diena. Tie ir trīs dienas debesu ceļi. Bet, ja tiem pievieno trīs vakara un nakts ceļus, sanāk seši debesu ceļi. Tāpēc šeit ir sešas atstarpes. Lūk, šos sešus debesu ceļus sauc par septiņām rindām un sešām atstarpēm. Tāpēc šeit, centrā, ir desmitnieka zīme. Ar krustiņu ķīniešu valodā apzīmē skaitli 10. Tā, lūk, ir shēmas konstruēšanas pamācība. Sākumā jāatrod desmitnieka zīme, un šis krustveida desmitnieks apzīmē austrumus, dienvidus, rietumus un ziemeļus. Šis ir mans pēdējais atšifrētais labirints.

Šis ir meksikāņu navaho, bet šis – ķīniešu Lielais Faņ jeb “varenais vējš”. Redzat? Augšējā zīme ir “liels”, apakšējā – faņ. Un šis Dafaņ jeb Lielais Faņ ir vienāds ar šo zīmi, kura apzīmē pērtiķi. Šo sauc par trijstūri. Šīs divas zīmes ir vienādas. Gluži kā šī, kas sakrīt ar šo. Šeit ir apaļa shēma, bet šeit – kvadrātiska.

RL: Uz kuru laiku šīs zīmes attiecas?

Vans Dajou: Skaitot no mūsdienām, apmēram pirms 4000 līdz 3100 gadiem.

RL: Un kas notika laikā starp 28 000 un 4000 gadiem atpakaļ?

Vans Dajou: Tajā laika posmā notika ļoti interesanti lielie plūdi. Pirms 12 000 gadiem.

RL: Kur?

Vans Dajou: Visā pasaulē. 26 000 gadu ir viens astronomiskais laika cikls. Pirms 12 000 gadu visas pasaules ledāji sāka kust. Tātad aptuveni puse no 26 000, vai ne? Līdz ar to sanāk, ka šobrīd ir pasaules karstākais laika posms.

Broņislavs: Tas tāpēc, ka ķīnieši rēķinās ar lielajiem skaitļiem – lielā ziema, lielais rudens utt.

Vans Dajou: Viskarstāko laika periodu šajā 26 000 gadu ciklā ķīnieši dēvē par Garo vasaru. Tā ilgst aptuveni 3000 gadu. Salīdzinājumam: 100 gadu laikā jūras līmenis paaugstinās par vienu metru. Tāpēc var teikt, ka pēc aptuveni 800 gadiem okeāna līmenis būs pacēlies par 5 metriem un sāksies kārtējie lielie plūdi.

RL: Pēc cik gadiem?

Vans Dajou: Pēc 800–1000 gadiem. Laika posms no 26 000 līdz 13 000 gadiem ir visaukstākais. Veidojas ledāji, un iestājas ledus laikmets – tas pats notika pirms 26 000–12 000 gadiem. Pazeminājās jūras līmenis. Viszemāko punktu tas sasniedza, kad bija krities par 150 metriem. Un tad, aptuveni pirms 7500 gadiem, ledus sāka kust. Jūras līmenis bija par 5 metriem augstāks nekā tagad. Tajā laikā visā pasaulē bija lielie plūdi. Ļoti daudz cilvēku noslīka. Bet tie, kuri izdzīvoja, veidoja jaunas civilizācijas. Tie bija viņu pēcteči. Iepriekšējā civilizācija pārtapa nākamajā civilizācijā. Tā saglabājās Helaņa kalnos.

RL: Vai tie cilvēki, kuri dzīvoja pirms lielajiem plūdiem, bija līdzīgi mums?

Vans Dajou: Šajā grāmatā man nav attēla, vienā citā ir. Visdrīzāk tie līdzinājās tikko aplūkotajiem (rāda ilustrāciju). Šī ir audēja. Viņu sauc Jisamuna. Šajā attēlā ir trīs putni. Augšpusē ir ķīnzīmes. Šis ir meksikāņu. Bet šis ir indiešu Višnu. Re, viņam uz galvas ir tā pati zīme. Līdz ar to tas arī ir nācis no budisma. Vīrieti sauc par Fu jeb Budu, un te ir Višnu un Šiva. Tie visi ir atzari no Lielā Faņ. Tāpēc šamanismu sauc arī par Jisamunas mācību. Tas ir no Hunšaņa jeb Sarkanā kalna kultūras. Šim galva ir līdzīga tam meksikāņu tēlam. Bet šeit jau mainās galvaskausa forma. Arī Helaņa kalnu attēlos ir tādi paši cilvēki. Šis ir vēl senāks, aptuveni 40 000 gadu vecs. Šeit ir trīs ķīnzīmes.

RL: Tās ir iedalītas pēc laika?

Vans Dajou: Jā. Šī ir 4000 gadus veca, šīs pāris zīmes ir 28 000 gadu vecas. Šīs radās pirms 20 000 gadu. Šī ir visjaunākā – 1000 gadu. Paskaties uz šo. Šī ir mūsdienu miao tauta.

RL: Ķīnā?

Vans Dajou: Jā. Miao minoritāte, dunu minoritāte, džuanu minoritāte, jao minoritāte, še minoritāte – visas dienvidu minoritātes ir savā starpā līdzīgas. Šī zīme centrā ir jaņ zīme. Tā ir Jaņdzi – Tumšais putns. Šī ir pūce. Šī zīme ir debesu vienība jeb veselums, kas pārmaiņu grāmatā rada ūdeni. Bet šajā zīmē tiek izgatavota laiva. Un te ir cilvēki, kuri to uzbūvēja lielo plūdu laikā. Viņi to visu pierakstīja un fiksēja vēsturē.

RL: Tātad plūdos daži cilvēki izdzīvoja?

Vans Dajou: Jā, Jaņdzi un Suižeņs bija vīrs un sieva, kas paglābās no plūdiem un radīja nākamo civilizāciju. Šī sieviete bija audēja, viņu sauca par Tumšo jaunavu – Jaņdzi. Proti, Jisamuna. Bet vīrieša vārds bija Jisanaņje. Senatnē visus vīriešus godāja par je, bet sievietes – par va. Arī es, uzrunājot sievietes, pievienoju va, bet vīriešiem – fu jeb meistars.

RL: Tātad pāri palika tikai divi cilvēki?

Vans Dajou: Visdrīzāk tās bija divas ciltis. Visi negāja bojā.

RL: Tātad sanāk, ka mēs esam radinieki?

Vans Dajou: Skatoties ļoti tālā pagātnē, tā sanāk. Mēs esam no vienas cilts.

RL: Ļoti priecājos iepazīties ar attāliem radiniekiem.

Vans Dajou: Es arī priecājos. (Sarokojas.)

RL: Sakiet, kādam nolūkam uz pasaules ir cilvēki?

Vans Dajou: Gan jau katra cilvēka liktenis ir atšķirīgs.

RL: Bet visi šie radinieki kopā – kādam nolūkam tie ir?

Vans Dajou: Es domāju, tā kā katra cilvēka liktenis ir atšķirīgs, atšķiras arī lietas, kas viņiem šajā pasaulē jādara. Tie cilvēki, kas garā ir ļoti spēcīgi, var no senčiem iegūt zināšanas par tagadni. Lietas, ko dara šādi cilvēki, noteikti ir ļoti īpašas. Viņu uzdevums ir palīdzēt citiem apjēgt realitāti, apzināties sevi.

RL: Un kurš radīja pirmos cilvēkus?

Vans Dajou: To gan es nezinu. Ja skatās no embrioloģijas viedokļa, domāju, ka Darvina teorijai ir noteikts pamats ticēt. Bet šobrīd es stāstu par 30 000 gadu senu pagātni, par īstā cilvēka izcelšanos. Es cilvēku eksistences laiku iedalu divās daļās. Cilvēku, kas dzīvoja pirms vairāk nekā 30 000 gadu, sauc par pirmcilvēku, kā arī par mežoni – jemaņžeņ. Bet pirms 30 000 gadu parādījās īstie cilvēki. Pirms tam tie vairāk līdzinājās dzīvniekiem. Un robežšķirtne ir uguns izgudrošana. Cilvēkus, kuri izmantoja tikai dabas uguni, sauc par cilvēkveidīgajiem, tie tiek pieskaitīti pie pērtiķiem. Bet tos seno kalnu iemītniekus, kuri prata iegūt uguni paši, sauc par īstajiem cilvēkiem, par suižeņ. Līdz ar to, ja man jāsaka, kurā brīdī parādījās īstais cilvēks, es domāju, ka tas notika tad, kad cilvēks iemācījās pats iegūt uguni. Un nav svarīgi, kā cilvēku sauca pirms tam. Tas nebija īsts cilvēks. Tāds ir mans viedoklis.

RL: Vai ir vēl kaut kas, neskaitot uguni, kas atšķir cilvēku no dzīvnieka?

Vans Dajou: Atšķirība starp cilvēku un dzīvnieku ir tā, ka dzīvnieks izmanto dabas uguni, tas nevar pats iegūt uguni, berzējot kociņu pret kociņu vai izmantojot divus akmeņus.

RL: Es saprotu, taču es jautāju tāpēc, ka arī rakstu zīmes dzīvnieks nevar atstāt.

Vans Dajou: Jā, tāpēc šos simbolus mēs saucam par kultūru.

Broņislavs: Ķīniešu valodā kultūru sauc veņhua: ķīnzīme veņ nozīmē rakstību, bet hua – attīstību.

Vans Dajou: Tādā veidā tika radīta otrā daba, saukta par civilizāciju.

Broņislavs: Un tad parādījās civilizācija – veņmin. Veņ ir “zīme”, bet min ir “gaisma, spožums, skaidrība”.

Vans Dajou: Visus šos simbolus sauc par rakstu valodu jeb kultūras zīmēm. Un ar tām pierakstīja civilizācijas vēsturi. Dzīvnieki tā nevar. Pērtiķi nevar, šimpanzes nevar. Aitas un govis arī ne. Šo simbolu radīšana nošķir kultūras cilvēku rašanos. Tie, kas prata no koka iegūt uguni, radīja otro dabu. Tad viņi sāka no māliem izgatavot keramiku. Arī to dzīvnieks nevar izdarīt – tikai cilvēks. Tāpēc par cilvēku sauc to, kurš spēj radīt otru dabu, civilizāciju, izgudrot rakstību. To sauc par īsto cilvēku, par kultūras cilvēku, par mūsdienu cilvēku. Arheologi uzskata, ka mūsdienu cilvēks radies pirms 50 000 gadu.

RL: Ko jūs esat iemācījies no šīm pirmsplūdu zīmēm?

Vans Dajou: Esmu uzzinājis par senatnes eksistenci, tās nozīmi. Un pēc tam cilvēces vēsture jau likās diezgan loģiska. Un tad es nonācu pie secinājuma par tiem kopīgajiem senčiem, ko mēs pirms brīža apspriedām. Visām pasaules reliģijām pamatā ir viena protoreliģija. Vissenāko reliģijas veidu sauc par samudzjao jebšamanismu. Ja skaidro ķīniešu vārda sastāvu, tad tā ji ķīnzīme ir ar vissenāko nozīmi – “vienotība, veselums”. Sa nozīmē “māte”. Mu nozīmē “vissenākā māte”. Na nozīmē “putns”, un kopā sanāk “pirmā māte-putns”. Na zīme ir lasāma arī kā nuo. Japāņu valodā to sauc par jisamunuo. Maiju civilizācijā to sauca jitesamuna. Vietu, kur dzīvoja maiji, sauc par jisacjicjinjiča, taču cjiča ir tas pats, kas jisa. Te var redzēt, ka visam pamatā ir tikai viena līnija, tāpēc var uzskatīt, ka tā bija viena tauta. Vīrieti sauca Jisanadzji. Sievieti sauca Jisamuna. Un abi kopā viņi radīja mūsu šālaika civilizāciju.

RL: Bet no kurienes ir tie cilvēki, kas dzīvo Eiropā?

Vans Dajou: Eiropiešus sauc par jaliaņ žeņ jeb āriešiem. Manuprāt, ārieši nāk no Heli kalna, kas ir daļa no Kuņluņa kalniem.

Broņislavs: Kuņluņa kalni ir visa Tibeta.

Vans Dajou: Vārds “ārietis” ir ar to pašu nozīmi kā “heli”, savukārt Heli ir senākais no Kuņluņa kalniem. Ja skatās “Kalnu un jūru kanonā”, kas ir vismaz 2500 gadus vecs, tur nav tāda nosaukuma Kuņluņ, ko lieto mūsdienās. Senatnē Kuņluņa kalnus sauca par Cjiliaņa kalniem, proti, par Heli. Pirms tam tos sauca Cjiliaņšaņ vai Helišaņ. Ārieši ir Su Ņui jeb Baltās jaunavas civilizācijas pēcteči. Jisamunai bija trīs māsas. Vecāko sauca par Tumšo jaunavu: viņai bija tumša āda, gluži kā tibetiešiem. Jaunāko māsu sauca par Balto jaunavu. Viņas āda bija balta. Trešo māsu sauca Sju Ņui jeb Sarkanā jaunava. Tā ir ķīniešu saule. Tāpēc arī ķīnieši sauc to par Sjihe – Saules māti. Mēness māte Čan E ir baltā krāsā. Visticamāk, āriešiem tuvāka ir Baltā jaunava. Savukārt tautu, kas mūsdienās dzīvo Tibetā, kā arī Dienvidamerikas tautas senatnē sauca par brūnajiem cilvēkiem. Tie visdrīzāk ir Sarkanās jaunavas pēcteči.

RL: Un ķīnieši?

Vans Dajou: Ķīnieši ir dzelteni. Dzeltenā tipa cilvēkos ir apvienoti visi trīs veidi. Dzeltens ir izbalējis brūnais, sarkanais tips. Tie parasti ir cilvēki, kas dzīvo kalnu virsotnēs. Tie ķīnieši, kas bija vistuvāk Haņu dinastijai, bija baltāki. Tie ķīnieši, kas dzīvo tuvāk ekvatoram, visi ir melni. Principā klimatiski karstākajās zemeslodes vietās cilvēki bija vistumšākie, bet mēreni siltās klimata joslās – dzelteni.

RL: No kurienes jums ir zināšanas par 26 000 gadu ilgu laika periodu?

Vans Dajou: Tie visi ir arheologu mērījumi un aprēķini. Viņi mēra zemes magnētismu.

RL: To es saprotu, bet pati periodizācija – 26 000 gadu, 30 000 gadu...

Vans Dajou: Redziet, zemeslodes polu ass ir sasvērta 23,5 grādu leņķī, un tieši šī leņķa dēļ pastāv četri gadalaiki. Ja ass būtu pilnīgi vertikāla, dabā būtu tikai diena un nakts, ziema un vasara. Četru gadalaiku nebūtu. Bet, pateicoties ass slīpumam, diennaktī ir 24 stundas un gadā ir četri gadalaiki. Viena zemeslodes rotācija ap savu asi ir 24 stundas, savukārt viena rotācija ap Sauli ilgst gadu. Taču zemeslodes ass rotē arī pati ap sevi. Un, lai veiktu vienu pilnu rotācijas ciklu, ir nepieciešami 26 000 gadu – ja precīzi, tad 25 800, taču to ir pieņemts noapaļot. Bet vēl ir arī Saules sistēma, kas atrodas Piena Ceļā. Tad nu sanāk, ka ik pa 100 000–150 000 gadu iestājas ledus laikmets. Pirms 120 000–150 000 gadu bija lielais ledus laikmets. Šie 26 000 gadu ir tikai mazais ledus laikmets. Ja to noapaļo līdz 30 000, tad četras reizes pa 30 000 sanāk 120 000 gadu. Bet, ja rēķina, ka viens periods ir 25 800 gadu, tad kopā sanāk ap 100 000 gadu. Tā šos ciklus ir aprēķinājuši astronomi.

RL: Cik saprotu, jūsuprāt, arī tie cilvēki, kas dzīvoja pirms plūdiem, to zināja.

Vans Dajou: Jā, jā. Astronomi atklāja Saules sistēmu – zvaigznājus jeb to, ko ķīnieši sauc par 28 zvaigznēm. Vienas diennakts rotācija ir 360 grādu. Šis riņķis ir 360 grādu. Tāpēc sanāk, ka ik pa 6500 gadiem mainās lielais gadalaiks. Ja 26 000 gadu sadala četros posmos, sanāk 4 gadalaiki, un viens gadalaiks ir 6500 gadus garš. Vasara, rudens, pavasaris, ziema – katrs pa 6500 gadiem.

RL: Un kāda sezona ir tagad?

Vans Dajou: Tagad ir pagājis viens 26 000 gadu periods kopš iepriekšējās civilizācijas. Ja 26 000 pareizina ar divi, sanāk 52 000 gadu. Sanāk, ka 50 000–25 800 gadu laikā ir dzīvojušas divas iepriekšējās civilizācijas, un viss, kas saglabājies, ir šo seno cilvēku pēcteči.

RL: Bet pēc 800 gadiem visu mūsu civilizāciju aizskalos plūdi?

Vans Dajou: Daļa civilizācijas izglābsies, bet viss, kas atrodas zemāk par 10 metriem virs jūras līmeņa, tiks applūdināts. Piemēram, Nīderlande. Principā daļa Eiropas nonāks zem ūdens. Nesen Austrumķīnas jūrā Japānas teritorijā, vietā, kur iegūst jūraszāles, zem ūdens tika atklātas šīs senās rakstu zīmes. Tur atradās iepriekšējās civilizācijas pilsēta. Bet pēc 2000 gadiem atkal nāks ledus laikmets, jūras līmenis kritīsies, pēc tam atkal pacelsies. Šie periodi ir diezgan gari, tāpēc mēs to vairs nepiedzīvosim. Taču, runājot par mūsdienām, jau tagad vairākas mazas salas ir nogrimušas. Turklāt arī Himalaju kalnu ledāji pamazām rūk. Jo augstāk kalnā, jo zemāka temperatūra. Savukārt, ja temperatūra paaugstinās, izceļas dažādi taifūni, tornado, lietusgāzes. Kontinentālajā Ķīnā pārplūst upes un izceļas taifūni.