Zāles pret revolūciju

Novosibirskas Akadēmiskās pilsētiņas ģenētiķi, matemātiķi un fiziologi savās laboratorijās izstrādā pretindi pret “oranžajām revolūcijām”. Sibīrijas zinātnieki piedāvājuši varas iestādēm tehnoloģiju, kas palīdzētu modelēt cilvēku uzvedību. Viens no tehnoloģijas radītājiem, akadēmiķis Nikolajs Kolčanovs, uzskata, ka visas revolūcijas sākas galvā un [..] ir tehnoloģijas, kas ļauj mainīt viedokļu polarizāciju no stāvokļa “neiedomājami” līdz stāvoklim “tā tam arī jābūt”, bet informācijas lauka uzlaušana valstu līmenī izraisa tā dēvēto oranžo revolūciju. “Viens no galvenajiem mūsu valsts un pat visas cilvēces uzdevumiem ir radīt mehānismus, lai atbrīvotos no to spēku globālās kontroles, kuri uz mums šādi iedarbojas,” – ir pārliecināts akadēmiķis.

Novosibirskas Ziņas, 3. jūlijā

Papētīt kādas ziņas parādīšanās kontekstu nereti ir noderīgāk nekā uzreiz iedziļināties tās saturā. Spriežot pēc internetā atrodamajiem rakstiem, jūlija sākumā Novosibirskas medijos izplatītā informācija par Sibīrijas zinātnieku plānotajiem pētījumiem “oranžās revolūcijas” globālo draudu analīzē un novēršanā strauji aplidojusi Krieviju, apcerēta arī Ukrainā un līdzīgi bumerangam atgriezusies Novosibirskā. Vērts atgādināt, ka Novosibirska ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Krievijas pilsēta un nozīmīgs zinātnes centrs. Arī ziņā pieminētais akadēmiķis Kolčanovs nav kādas pašizgudrotas institūcijas līderis, bet Krievijas ZA Sibīrijas nodaļas Citoloģijas un ģenētikas institūta direktors, kura pētījumi saistīti galvenokārt ar bioinformātiku. Pārlūkojot viņa publikāciju un grāmatu sarakstu, rodas iespaids, ka darīšana ar visnotaļ cienījamu zinātnieku.

Akadēmiķa izmestais bumerangs izraisījis savdabīgu informatīvu efektu – pēc ziņas publicēšanas institūta direktors ar žurnālistiem par šo tēmu atteicies runāt. Toties viņa vietnieks Lavrjuševs publicējis niknu pretrakstu, ka mediju pārstāvji visu neglābjami pārpratuši un saputrojuši, uzpūzdami no mušas ziloni. Kolčanovs esot uzstājies ar 10 minūšu populārzinātnisku referātu TASS preses centrā sarīkotā “apaļajā galdā”, runājis par matemātisko metožu izmantošanu socioloģiskos pētījumos un izmantojis dažas “spilgtas metaforas”, lai visi visu labāk saprastu. Ja nav sapratuši – paši vainīgi un tagad sagādājuši nepelnītu kaunu Novosibirskas zinātnieku saimei.

Skarbā kritika savukārt sapiktojusi žurnālistus, un viņi vairākos jūlijā publicētos rakstos vēlreiz atgādinājuši akadēmiķa lietotās metaforas, kuru vidū ir gan krāsainas revolūcijas, it īpaši oranžā, gan solījumi tās novērst, ietekmējot ļaužu prātus ar zinātniskām metodēm. Politikas analītiķi nav atstājuši bez uzmanības jau minētā direktora vietnieka Lavrjuševa kandidēšanu septembrī gaidāmajās Novosibirskas apgabala Likumdošanas sapulces vēlēšanās, kurās viņš startē no dažādiem skandāliem apvītās partijas Rodina saraksta. Atzīstot savu nekompetenci matemātiskajā modelēšanā, žurnālisti tomēr izsaka aizdomas, ka plānotie pētījumi varētu būt saistīti ar priekšvēlēšanu solījumiem kāda politiskā pasūtījuma ietvaros. Šķiet, kašķis starp revolūciju vakcīnas izgudrotājiem un mediju pārstāvjiem vēl nav rimies.

Arī tad, ja runa ir par politisku pasūtījumu, būtu grūti noticēt, ka tā mērķis sakrīt ar Kolčanova apgalvoto. Protams, ja vien vispār zinām, ko akadēmiķis gribējis apgalvot, jo precizēt to nav iespējams. Tas, ka socioloģija savos pētījumos izmanto matemātiskas metodes un iegūtos rezultātus par sabiedrībā valdošajām tendencēm iespējams izmantot kādas ideoloģijas un propagandas izplatīšanai, ir triviāls fakts. Nav pamata domāt, ka kaut viena valsts vai starptautiska kopiena no šīs iespējas principiāli atteiktos. Pavērojot, cik aktīvi pašlaik darbojas mūsu kaimiņvalsts oficiālā kursa propagandisti – no populāriem TV raidījumu vadītājiem līdz anonīmiem interneta komentētājiem, tautā dēvētiem par troļļiem –, būtu pārsteidzoši, ja viņi vai viņu darba devēji nevadītos arī no socioloģijas atziņām un aptauju datu interpretācijas. Novosibirskas gadījumā gan zinātniekus, gan žurnālistus ir pārsteidzis tas, ka sociologiem palīgā vēlas steigties biologs, apgalvodams, ka sabiedrības viedokļa vadīšana patiesībā daudz neatšķiras no kodolreaktora darbināšanas vai cilvēka imūnsistēmas procesiem.

Ideju par matemātiskiem modeļiem, kas līdzīgi vienkāršākām sistēmām ļautu efektīvi pārvaldīt sabiedrību, pēc vajadzības izraisot gan aktivitātes periodus, gan nomierinot dumpīgos prātus, pirmoreiz dzirdēju jau pirms gadiem piecpadsmit. Informātikas speciālists, kas par to stāstīja, atsaucās uz savu pieredzi kādā padomju zinātniskajā institūtā 80. gados, kad pats esot šādos pētījumos piedalījies. Neatkarīgi no viņa stāstītā ticamības, sastatot to ar Kolčanova teikto, varētu secināt, ka šajā virzienā zinātne Krievijā necik nav pavirzījusies uz priekšu, ja reiz vēl arvien nav atklāta pietiekami vienkārša pretinde pret naidīgu spēku izraisītu revolucionāru noskaņojumu. Savukārt, ja nu šādi slepenie ieroči, ar kuriem darboties visā pasaulē, pagaidām ir tikai Krievijas nelabvēļu rīcībā, gribot negribot jāspriež, ka lielvalsts iespējas iegūt un savām vajadzībām izmantot izlūkošanas datus ir daudzkārt mazākas nekā pirmo kodolieroču radīšanas laikā.

Protams, atliek cita iespēja – viss biologa teiktais ir tikai brīnumlīdzekļa apsolījums tautas masām, kuras jau pieminētā aktīvā propaganda noskaņojusi ticēt tikpat izsmalcinātām ārvalstu informatīvā uzbrukuma tehnoloģijām un šāda eliksīra nepieciešamībai. Spriežot pēc Ukrainas notikumu atreferējuma Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kādam nudien var rasties iespaids, ka “oranžās revolūcijas” zemē ļaudis samērā īsā laika posmā sajukuši prātā un sākuši uzskatīt par patiesām iepriekš neiedomājamas lietas, kas nekādi nav saistītas ar viņu ikdienas pieredzi. Kolčanova vārdiem runājot, notikusi informācijas lauka uzlaušana. Līdz šādam revolūciju un apvērsumu skaidrojumam ļaudis nonākuši jau sen pirms interneta un globālās informācijas apmaiņas laikmeta. Doma par to, ka sociālie satricinājumi sākas maldīgu un kaitīgu ideju piesārņotās galvās, ir dažādos veidos izskanējusi visos mums zināmajos vēstures periodos, un, visticamāk, šajā ziņā nekas nemainīsies arī nākotnē. Saprātīgākie problēmas aplūkotāji, piemēram, Aristotelis, gan norādījuši, ka galvas jaunām idejām sagatavo apstākļi, kuros cilvēks sev apkārt notiekošo novērtē kā netaisnīgu neatkarīgi no tā, kādai taisnīguma izpratnei pats sliecas piekrist. Šajā ziņā par bīstamāku sabiedrības stabilitātei jāatzīst nevis stāvoklis, kurā esošo izpratni par taisnīgumu apdraud ārpasaules kārdinājumi, bet tāds, kurā tiek pastāvīgi un rupji pārkāptas pašas sabiedrības iepriekš novilktās taisnīguma robežas. Vienkāršāk sakot, par to, ka valsts likumi un varbūt pat visa satversme nav laba, ļaudis visvieglāk pārliecināt tad, ja šie likumi tiek pārkāpti, turklāt to dara personas, kuru pienākums būtu likumus sargāt. Ja šāda situācija izveidojas, cilvēki kļūs krietni uzņēmīgāki pret jaunām idejām, no kurām daļa var izrādīties auglīgas, bet citas – pat īstermiņā apdraudēt stabilitāti vēl vairāk nekā iepriekšējās. Savukārt modeļi, kas garantētu sociālo stabilitāti vienmēr un visos apstākļos, šķiet, cilvēcei nav zināmi, vismaz nekas par to neliecina.

Pārspriedumos par cilvēku kā sabiedrības imūnsistēmas daļu vai atsevišķu neitronu kodolreaktorā arī akadēmiķis Kolčanovs nonāk pretrunā pats ar savām piedāvātajām likumībām. No vienas puses, viņš uzsver, ka bīstamāki sabiedrībai ir cilvēki, kuri spītīgi nevēlas mainīt savus uzskatus, – ja ļaužu skaits, kuru viedoklis esot pārpolarizēts no svārstīga stāvokļa uz “tā tam arī jābūt”, kļūstot pārāk liels, tad sabiedrība atrodoties uz krāsainās revolūcijas sliekšņa. No otras puses, rūpējoties par to, lai sabiedrībā allaž būtu pietiekams skaits pilsoņu, kuru apziņa atrodas orveliskās dubultdomas stāvoklī un pārliecība viegli mainās saskaņā ar ģenerālā kursa svārstībām, tieši tiek radīta labvēlīga augsne arī dažādu svešu ideju izplatībai. Tāpēc nepamet aizdomas, ka biologa apsolītajās matemātiskajās priekšvēlēšanu zālēs pret revolūcijām galu galā būs samiksēti kopā sen pārbaudīti līdzekļi – aktīvāka propaganda, ierobežotas iespējas iegūt oficiālajai ideoloģijai neatbilstīgu informāciju un pārlieku brīvdomīgu “neitronu” izķeršana un neitralizēšana.