Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Keith Jarrett, Gary Peacock, Jack DeJohnette
Always Let Me Go
2002, ECM Records
Noskaņojums: pieskaršanās kaut kam ļoti tuvam
Cilvēki: brīvāki par mums
Vieta: savrupa
Atbrīvojies no jebkuriem, arī sevis paša diktētajiem soloimprovizācijas žņaugiem, Kīts Džarets kļuvis par dzīvu džeza iespēju un nemirstības pierādījumu. Klavieres, bungas un kontrabass milzu skatuves centrā, mūzika, kas piepilda visas maliņas un dēļu spraugas, mūzika, kas dzimst klausītāju acu priekšā un iesūcas drēbēs kā cigāru dūmi. Ieraksts tapis 2001. gada Tokijas koncertu laikā un atzīts par vienu no spēcīgākajiem šī trio kopdarbiem. 60. gadu free jazz, salīdzinot ar to, ko dara Džarets šobrīd, ir formāls un garlaicīgs eksperiments. Bez iepriekšējas sagatavošanās, izmantojot vienīgi trīs klasisku akustisko instrumentu iespējas, mūziķi rada veselu pasauli, kas sevī ietver visā līdzšinējā džeza vēsturē dzimušos paņēmienus, noskaņas un trikus. Neviens cits, izņemot Džaretu, Pīkoku un Dežonetu, nebūtu spējis radīt šādu ierakstu, taču vienlaikus tas atšķiras no visa, ko viņi ir darījuši iepriekš. Grūti vērtējams un viņpus ģenialitātes novietojams albums.