Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Andrievs Ezergailis
Caur velna zobiem
Rīga: Atvērtās krātuves, 2015
Neatturēšos no citāta, jo tas raksturo Ezergaiļa pārliecību, kas caurvij visu rakstu (esejas, vēstules, recenzijas u.c.) krājumu: “Kopš apmēram pirms divdesmit gadiem uzsāku pētīt ebreju iznīcināšanu Latvijā, esmu nonācis vismaz pie vienas vēstures pamataksiomas, proti, ka impēriju ideoloģiskie sargi un viņu pakalpībā darbojošies vēsturnieki lielvaras iekšējo konfliktu dēļ ir spiesti agrāk vai vēlāk uzsākt iekaroto un okupēto tautu apmelošanu. [..] [Š]ajā jautājumā nav atšķirības starp demokrātiskām un despotiskām impērijām.” Viņš visai pārliecinoši parāda, kā Hitlera propagandas radītās vārdkopas un tēli (piemēram, “atriebība žīdiem-boļševikiem”, kāda it kā radījusi spontānu vēršanos pret ebrejiem vēl pirms vāciešu okupācijas varas nodibināšanās) joprojām apdzīvo ļaužu iztēli, laikrakstu lappuses un, kas vēl daudz nožēlojamāk, tiesas zāles. Ņemot vērā, ka Ezergailis daudzus gadus bija vienīgais, kurš mērķtiecīgi pūlējās noskaidrot patiesību par holokaustu Latvijā, jātic viņam, ka lietas pret 18. un 21. policijas bataljonu, kuru rezultātā vairākiem cilvēkiem tika izpildīts nāvessods, bijušas safabricētas, Cukurs miris nepelnītā nāvē, bet Vulfsons, Ķezbers, Neilands un Co. diez vai būtu uzskatāmi par latviešu tautas varoņiem.