Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Andris Kolbergs
Tas lielais diletantu laiks. Dienasgrāmata 2008–2012
Rīga: Dienas grāmata, 2012
Interesanti būtu noskaidrot, kurš bija pirmais mūsu civilizācijas pārstāvis, kas iedomājās rakstīt dienasgrāmatu – pierakstīt savus ikdienas notikumus un pārdomas īpašā kladē, turklāt darīt to savām paša vajadzībām. Un kas tās īsti ir par vajadzībām, kas liek šo savādo nodarbošanos turpināt atkal un atkal? Atmetot visus praktiskos nolūkus – izdevumu un ieņēmumu pierakstus, rakstnieka piezīmes, kas paredzētas kādam potenciālam daiļdarbam, vai mūsdienīgu komunikāciju interneta blogos –, ir arī divi subjektīvi iemesli, kas padara dienasgrāmatu par introspektīvu palīglīdzekli savas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Viens iemesls rodams pusaudža gados, kad dienasgrāmata ļauj labāk saprast savu eksistenci laika dimensijā un apzināties savu personisko vēsturi, šādi piešķirot dzīvei un pašam sev lielāku jēgu paša acīs. Otrs iemesls ir minēts Andra Kolberga grāmatas sākuma lappusēs – lai “atmiņai, kalnā kāpjot, būtu vismaz izciļņi, kur pieķerties”. Atmiņas zūd ne tikai triviālas vecuma sklerozes iespaidā, bet arī piesātinoties ar aizvien plašāku un dziļāku ikdienas pieredzi. Bet līdz ar atmiņām zūd pati dzīve, izbirst starp pirkstiem kā smiltis vējainā dienā. Ja vien to neesam pierakstījuši.