Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Augusts Bīlenšteins.
Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti. Otrā daļa. Latviešu koka iedzīves priekšmeti.
No vācu valodas tulkojusi Lūcija Kazeniece
Rīga: Jumava, 2007
Simt gadus pēc Bīlenšteina nāves un 6 gadus pēc 1. daļas tulkojuma izdošanas vāciski lasīt nepratēji tiek klāt dārgumu lādei, ko varēs studēt katrs līdz sava mūža galam. Man tas ir ilgotais laimes mirklis un es lēnām mēģinu kopā ar Bīlenšteinu caur iedzīvi sajust dzīvi. Šķiet, ka latvietim ir vieglāk iejusties mūsdienu, nezinu, teiksim inuīta, afgāņa vai citas ģeogrāfiski attālinātas tautas, nekā sava viduslaiku senča ādā. 19. gadsimta latviešu ikdiena, kuru detalizēti apraksta Bīlenšteins, ir tikai par kapeiku tuvāka. Šī atrautības bezdibeņa atvēršanās ir notikusi gados, kurus es arī esmu pavadījusi šaisaulē, un es fiziski ciešu no plaisas paplašināšanās. Es ķeros katrā saknē, kas vēl spēj savienot ar zaudēto, un Bīlenšteins ir mans varonis. Savā ziņā tieši tādēļ, ka viņš nav latvietis un nav arī gluži perfekts no zinātnes viedokļa, tieši viņa vērotāja pozīcijas un saprastmēģinājumu dēļ, viņš ir mūsdienu latvieša līdzinieks. Viņš brīžiem maldās un pārprot, ne tik daudz runājot par lietām, kā par valodu, vārdu etimoloģiju un jēgu. Es varu kopā ar viņu būt laimīgs vēstures diletants, atklāt, ka patiesībā zinu daudz ko tādu, par ko man it kā nav bijis ne jausmas, brīžiem gudri nosmīnēt, brīžiem svēti brīnīties, pukoties te uz vāciešiem, te uz latviešiem, te uz pašu Dievu, bet – justies kā lieta no viena gabala.