Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!
Dmitro Malakovs.
Kiiv. 1939-1945. Fotoalbums.
Kii, Kijeva,2005
Pabiezā grāmata sastāv no simtiem dažādas kvalitātes attēlu un īsiem paskaidrojumiem ukraiņu valodā; tos uzcītīgi lasot, negaidot būšu pārvarējusi saprašanas un nesaprašanas robežu. Viens no smieklīgākajiem šīs “pašmācības” ceļā iegūtajiem atklājumiem bija “parpor” – “karogs”, no kā pēkšņi sapratu, ka trulais padomju praporščiks nav nekas cits, kā vēsturiski romantiskais karodznieks... No daudziem ukraiņu, krievu, vācu, poļu, ungāru un holandiešu arhīviem, privātkolekcijām, izdevumiem un filmu hronikām savākts ne tikai iepriekšparedzamais – ugunsgrēki, vācu kara fotogrāfa Johannesa Helles iemūžinātās, dīvaini majestātiskās Babij Jaras līķu kaudzes, tanki, baznīcu un Kreščatika drupas, Hruščovs un Alfrēds Rozenbergs, bet arī iepriekš neuzminamas, skumjas un jocīgas detaļas. Piemēram, audumi: ungāru vēsturnieki vācu formās velk no Uspenskas katedrāles drupām grezno zelta izšuvumu atliekas. Sarkanarmieši 1945. gadā izkar uz striķiem operešu huzāru jaciņas – kādas Austrumprūsijas pilsētiņas alus darītavā atrastos Kijevas operteātra tērpus, pavisam tur bijis 6000 gabalu. Bet Ševčenko prospekta malās neticamā mierā guļ daži miroņi, uz kuriem atskatās tikai viens zēns no garās, aizejošās vēl nenošauto kolonnas. Lieki piebilst, kā gribētos, lai tāda grāmata būtu par Rīgu.