Džonatons Grīns "Steidzot pakaļ saulei: vārdnīcu sastādītāji un viņu vārdnīcas"

Džonatons Grīns

Steidzot pakaļ saulei: vārdnīcu sastādītāji un viņu vārdnīcas

Londona: Pimlico, 1988

Kaut gan Grīna reputācija balstās tieši viņa darbā ar slengu un daudzi viņu uzskata par nozīmīgāko dzīvo (šķiet, grūti pārspēt slaveno, bet jau 1979. gadā mirušo jaunzēlandieti Ēriku Pārtridžu) šī leksikas slāņa pētnieku, viņš rakstījis par kontrkultūru arī citās tās izpausmēs (viens tāds piemērs ir grāmata par marihuānas vēsturi), kā arī par leksikogrāfiju un leksikogrāfiem vispār. “Steidzot pakaļ saulei”, kurā vārdnīcu sastādīšanas vēsture sākas ar šumeriem un beidzas ar 20. gadsimta nogali, autors galvenokārt pievēršas tieši daudzundažādajām angļu valodas vārdnīcām, brīžiem ieslīgstot pārlieku sīkās detaļās un neizceļoties ar īpašu stila eleganci. Taču īpaši interesantas ir tās grāmatas nodaļas, kurās Grīns analizē dažādu jēdzienu ceļojumu no vienas vārdnīcas citā, kā arī polemiku, ar kādu leksikogrāfiem nākas sastapties, lūkojot rast “neitrālas” definīcijas tādiem vārdiem kā Jew. Pats būdams ebreju izcelsmes, Grīns aizstāv viedokli, ka no vārdnīcām nav izmetams pat antisemītiskais “to Jew” – “apkrāpt, piemānīt, apvest ap stūri”. “Nu pierakstiet taču, ka šis darbības vārds lietots vulgāri, nicinoši, pazemojoši vai vēl nez kā, bet atstājiet to vārdnīcās!” viņš raksta. Pārbaudīju: manā Shorter Oxford šis darbības vārds ir, toties The American Heritage gan no tā izvairījusies. Kā žīds no krusta.