Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Einstürzende Neubauten
Lament
2014, BMG
Viņi nekad nav īpaši steigušies– svarīgākie albumi, kas kļuvuši par nozīmīgiem atskaites punktiem, ir tapuši 1985.gadā (Halber Mensch), 1993. (Tabula Rasa), 1996. (Ende Neu), 2000. (Silence Is Sexy), 2004. (Perpetuum Mobile). Kopš pēdējās sesijas ierakstu studijā ir pagājuši septiņi gadi, un arī uz šo albumu viņus pamudināja vienīgi pasūtījums uzrakstīt skaņdarbu, kas būtu veltīts Pirmā pasaules kara sākumam pirms 100gadiem. 2014.gada novembrī ar koncertu Beļģijas pilsētā Diksmeidē, kur notika viena no pirmajām kaujām, Einstürzende Neubauten atsāks aktīvāku darbību un atklās saviem klausītājiem pamatīgu muzikālu un vēstures pētījumu rezultātu. Albuma kodols ir trīsdaļīga kompozīcija “Lament”, kurā izmantota Diksmeidē dzīvojušā 16.gadsimta flāmu komponista Jākoba Klemensa non Papas palēnināti atskaņota motete un Pirmā pasaules kara gūstekņu balsu ieraksti, ko lingvisti veikuši vaska rullīšos,– dažādās valodās, izloksnēs un balsīs ierunāts Jaunās Derības stāsts par pazudušo dēlu. Dziesmā “The Willy– Nicky Telegrams” skan frāzes no brālēnu– ķeizara Vilhelma un cara Nikolaja– sarakstes (tās ierunājuši Bliksa Bārgelds un Aleksandrs Hake), albumā iekļauta arī populārās dziesmas “Sag mir wo die Blumen sind” kaverversija, drūmi ņirdzīgi izskan fināla dziesma “All Of No Man’s Land Is Ours”, bet visa albuma noskaņu nosaka metāliski čerkstošā uvertīra “Kriegsmaschinerie”.