Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!
Par literatūru, mākslu, rakstnieka darbu
Gistavs Flobērs
Maskava: Hudožestvennaja ļiteratura, 1984
Daudzas no Flobēra vēstulēm, kas ievietotas šajos divos sējumos, rakstītas, kad viņam vēl nebija trīsdesmit. Tās ir tik gudras, ka izraisa kaunu par sevi līdzīgā vecumā, uzdodot otru skumīgu un lielā mērā bezjēdzīgu jautājumu: kāpēc novērtēt pašu skaistāko tu spēj jau tikai tad, kad tev pašam tas vairs nav pieejams? Tomēr, pateicoties viņam, par kuru gribētos teikt - “brāli”, tu atkal atrodi īso tagadnes prieku, lasīšanas laimi, kam nav vajadzīgi nekādi citas, bijušās vai nākošās, dzīves solījumi. Pietiek ar Flobēru.
“Starp mani un visiem pārējiem tagad ir tik liela distance, ka reizēm mani pārsteidz pašas vienkāršākās un dabiskākās runas. Pavisam banāls vārds var izsaukt manī dīvainu izbrīnu. Mēdz gadīties žesti, skaņas, balsis, no kā es vienkārši nespēju atjēgties, bet dažas muļķības manī izsauc gandrīz vai reiboni.”